Taču šis paziņojums varētu arī apgrūtināt citu amata pretendentu uzaicināšanu, jo vismaz no Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita sacītā bija saprotams, ka viņš neredz pamatu kandidēt, ja V. Zatlers ir gatavs šo darbu turpināt. Arī Eiropas komisārs Andris Piebalgs trešdien _Dienai_ teica, ka viņš noteikti nekandidēs Valsts prezidenta vēlēšanās.
Valsts prezidenta V. Zatlera paziņojums par gatavību pretendēt uz otro pilnvaru termiņu izskanēja tam nesagatavotā auditorijā, jo žurnālisti bija uzaicināti uz preses konferenci, kurā tika prezentēti prezidenta piedāvātie grozījumi Satversmē. Tad it kā starp citu V. Zatlers ierunājās, ka viņam ir vēl viens paziņojums. Viesojoties pašvaldībās, viņš ir izjutis cilvēku atbalstu un tāpēc nolēmis arī turpmāk pildīt prezidenta pienākumus. Tagad V. Zatlers plāno runāt ar politiskajiem spēkiem par kandidēšanu prezidenta vēlēšanās atkārtoti. Visticamāk, V. Zatlers spēja prognozēt, ka žurnālistus vairāk par viņa likumdošanas iniciatīvu interesēs nākotnes nodomi. To, ko prezidents ir iecerējis veikt nākamajos četros gados, ja Saeima viņam uzticēsies atkārtoti, viņš plāno pastāstīt 19. aprīlī lekciju ciklā Latvijas Universitātē. Ar šo paziņojumu V. Zatlers esot devis skaidru signālu partijām, kuras iepriekš bija solījušas marta vidū sākt konsultācijas par prezidenta kandidātiem.
Dienā, kad V. Zatlers nāca klajā ar savu paziņojumu, Diena gandrīz visiem Saeimas deputātiem, kuri trešdien bija sastopami parlamentā, uzdeva vienu jautājumu, vai viņi personīgi būtu gatavi atbalstīt V. Zatlera kandidatūru, kad par šo tematu būs diskusija frakcijā. Tās viedoklī teorētiski vajadzētu summēties katra atsevišķa deputāta domām. Ja pieņem, ka lēmums tiek pieņemts, uzklausot katra viedokli, deputātu vairākuma atbalsts V. Zatleram pagaidām ir Vienotības frakcijā, kurā no 33 deputātiem viņu varētu atbalstīt 21 politiķis, kā arī apvienības Par labu Latviju! frakcijā - ja V. Zatlers tiks izvirzīts, par viņu varētu nobalsot visi astoņi PLL deputāti. PLL deputāts Andris Šķēle žurnālistiem sacīja, ka koalīcijai tagad ir jānāk klajā ar skaidru atbildi. Pēc A. Šķēles domām, V. Zatlers ir centies kļūt par tautas prezidentu, kā bija apņēmies pirms četriem gadiem.
Taču, iespējams, koalīcijai nebūs viegli vienoties, jo no Zaļo un Zemnieku savienības deputātu atbildēm izriet, ka šajā frakcijā viņu atbalsta tās vadība, bet vairāki ierindas deputāti šaubās. Tam gan var būt arī cits iemesls - nespēja formulēt patstāvīgu viedokli, bet vēlme nogaidīt, kā liks rīkoties frakcijas vadība. Līdzīgu iemeslu dēļ arī lielākā daļa Saskaņas centra deputātu izvairījās no skaidras atbildes, savukārt Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāti, visticamāk, noskaņojas diviem rīcības variantiem - viņi varētu atbalstīt V. Zatleru, ja viņš tiks izvirzīts, bet varētu arī balsot par citu kandidātu. Joprojām ir iespaids, ka Vienotībā ir cilvēki, kas varētu vēl nodoties arī cita prezidenta meklējumiem, bet nav skaidrs, vai tas saistīts ar vēlmi panākt vienošanos ar ZZS vai citiem iemesliem.
Ingrīda Circene (Vienotība) gaida no ZZS skaidru viedokli par tagadējo prezidentu - ja partneri nespēs savu attieksmi argumentēt, tās būšot tikai politiskās spēles. Gundars Daudze (ZZS) par vēlmi noskaidrot katra deputāta domas bija visai saērcināts, brīdinot, ka var atkārtoties Jāņa Maizīša gadījums, kad deputāti publiski pauda viņam atbalstu, bet aizklātās ģenerālprokurora vēlēšanās daudzi no viņiem nobalsoja pret. Vienotība kā premjera partija ir īpašā situācijā arī tādā ziņā, ka tās nostāšanos pret tagadējo prezidentu ārpus valsts var uztvert kā zināmu politiskās nestabilitātes pazīmi. Līdzīgs signāls būtu arī tad, ja partijas V. Zatleru izvirzītu, bet viņš negūtu ievēlēšanai nepieciešamo vairākumu.