Tagad, izvērtējot tēriņu lietderību, radušies jautājumi gan par vieniem, gan otriem. Taču pa šo laiku G.A.Zeibota karjerā notikušas būtiskas pārmaiņas. No cilvēka, kurš bija iesaistīts lēmumu pieņemšanā par jauno patruļkuģu būvi, viņš ir pārtapis personā, kas strādā kompānijā, kura īstenos šo projektu. Tā ir tikai viena no neskaidrībām, kas apvij piecu patruļkuģu būvi. Līdz galam nav skaidrs, kāpēc tā tika uzticēta tieši Vasilija Meļņika vadītajai Rīgas Kuģu būvētavai (RKB) un kāpēc pirmais kuģis jābūvē Vācijā.
NBS rīcībā ir daudzus desmitus gadu veci patruļkuģi, un par to nomaiņas nepieciešamību bija runāts ilgāku laiku. 2003.gadā JS lūdza Latvijas Zinātņu akadēmijai pētījumu par to, vai šos kuģus būtu iespējams būvēt Latvijā. Pētījumā tika secināts, ka Latvijas valstij izdevīgāk būtu nevis iegādāties kuģus, bet būvēt tos pašiem, tādējādi atbalstot vietējo ekonomiku. Kā piemērotākā šo darbu īstenotāja tika minēta RKB. Pētījuma autore Raita Karnīte atminas, ka no pārējām Latvijā strādājošajām kuģu būvētavām bija jūtama tikai labā griba, taču tām nebija pieredzes un potenciāla šādu lielu projektu īstenošanā.
«Nebija šaubu, ka Rīgas Kuģu būvētava ir tie, kas spēj. Tas bija laiks, kad arī budžets bija liels. Pieeja bija pareiza,» saka toreizējais aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP). V.Meļņiks ne reizi vien viesojās aizsardzības ministru A.Slaktera un vēlāk arī Vineta Veldres (TP) kabinetos. «Kurš nepazīst Meļņiku?» uz jautājumu, kāda bija viņa loma, atbild A.Slakteris. 2007.gadā dienu pirms premjera Aigara Kalvīša (TP) demisijas valdība pieņēma lēmumu būvēt kuģus Latvijā. V.Meļņiks tobrīd bija A.Kalvīša ārštata padomnieks. Oficiālā kuģu būves līguma parakstīšana kļuva par vienu no pirmajiem jaunā aizsardzības ministra V.Veldres darbiem. Viņa padomnieks bija tobrīd jau bijušais NBS komandieris G.A.Zeibots. Viņam bija nācies pamest armijas komandiera amatu pēc divu izpletņlēcēju nāves 2006.gada vasarā, kad atklājās virkne nekārtību NBS. A.Slakteris paturēja viņu kā savu padomnieku, šajā amatā G.A.Zeibotu «pārmantoja» arī V.Veldre.
Kad šopavasar amatā stājās Imants Lieģis (deleģēts no PS), viņš G.A.Zeibotu nepaturēja. Neoficiāli kā viens no šādas ministra rīcības iemesliem tiek minētas bijušā NBS šefa ciešās saites ar iepriekšējo bruņoto spēku un ministrijas vadību. Bijušais NBS komandieris laikā, kad Tautas partija (TP) iestājās pret JS komandiera Aleksandra Pavloviča atstādināšanu par iespējamām nekārtībām mīnukuģu iegādē, kopā ar citām militārpersonām ciemojās pie V.Veldres. Tiek pieļauts, ka viens no iemesliem TP lielajai pretestībai pret A. Pavloviča atstādināšanu varēja būt bažas, ka bez viņa tiks palēnināta kuģubūves lieta.
Noliedz neētisku rīcību
Pēc tam, kad šī gada jūnijā G.A.Zeibots kļuva par RKB padomes locekli, AM vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un lūdza pārbaudīt iespējamo interešu konfliktu. KNAB apstiprina, ka vērtē, vai G.A.Zeibots ievērojis amatpersonām noteikto kārtību. Likums nosaka, ka valsts amatpersona divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā, nevar strādāt komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru pieņēmusi lēmumu par iepirkumu vai veikusi uzraudzības funkcijas. G.A.Zeibots uzskata, ka nekādus lēmumus nav pieņēmis kopš 2006.gada, kad pameta NBS komandiera amatu.
Kad Diena ieradās uz satikšanos ar G.A.Zeibotu V. Meļņika vadītā uzņēmuma Eiroholdings ēkā Vecrīgā, viceadmirāļa kabinetā bija arī JS štāba plānošanas virsnieks Pēteris Subota. G.A.Zeibots sarunājās ar P.Subotu tā, it kā joprojām strādātu NBS. «No turienes neviens aiziet nevar, sirds ir palikusi tur,» saka G.A.Zeibots. Viņš neredz neko neētisku faktā, ka sācis strādāt RKB, jo darbojoties nevis kādas kompānijas, bet valsts labā. Dienas interesē par viņa saistību ar patruļkuģu būvi G.A.Zeibots saskata «neģēlīgu» vēršanos pret JS, kas sākusies jau ar avīzes aprakstītajām nekārtībām mīnukuģu lietā.
Viņam grūti atminēties, no kuriem laikiem ir pazīstams ar V.Meļņiku. Kad viņš aizgājis no aizsardzības sistēmas, V.Meļņiks piedāvājis strādāt RKB. Viens no G.A.Zeibota uzdevumiem, pateicoties viņa kontaktiem, esot meklēt militāros pasūtījumus citās valstīs.
Kuģi būvēs Vācijā
Pašlaik V.Meļņikam rit sarunas ar AM par izmaiņām kuģubūves līgumā. Ko sīkāk par tā detaļām no RKB šefa uzzināt nav iespējams, jo līgums esot konfidenciāls. Valsts ir samaksājusi pusi no 38 miljoniem latu, kurus paredzēts iztērēt kuģubūvei. «Mēs vēlamies nākamajos divos gados maksāt mazāk naudas un tāpat elastīgākus noteikumus, iegādājoties kuģu skaitu,» saka AM valsts sekretārs Jānis Sārts. Nākamgad AM jāmaksā RKB pieci miljoni latu. Problēmas rada arī pašlaik ieguldītā nauda.
Pirmais kuģis tiks būvēts Vācijā, tas būtībā liek apšaubīt sākotnējo pamatojumu par labu RKB kā šajā jomā pieredzējušai kompānijai. G.A.Zeibots gan tam nepiekrīt - valsts un kuģubūves darbinieki būs guvuši pieredzi. Tiesa, pieredze būs vienai kompānijai, un tieši tā gūs peļņu no nākotnes darījumiem. RKB līdz šim bijusi veiksmīga arī citos pasūtījumos - tā izbūvēja divus bukserus Rīgas ostā. Tagad RKB pieteikusies konkursā par vides monitoringa kuģa piegādi Vides ministrijai, projekta summa ir 1,7 miljoni latu.