Biogāzes stacijā paredzēts pārstrādāt saimniecībā audzēto 600 liellopu mēslus un arī 700 hektāru lielās saimniecības laukos izaudzēto kukurūzu un citu zaļo masu, iegūstot biogāzi, no kuras savukārt tiek saražota elektrība pārdošanai Latvenergo.
Vēl viens ne mazāk būtisks ieguvums ir siltums, ko iegūst pārstrādes procesā un ar ko tiek apsildītas visas saimniecības ēkas - kūtis, kaltes u. c.
Pārstrādes procesā rodas arī augstvērtīgs mēslojums augsnes apstrādei.
Projekts lolots piecus gadus, saskaroties ar dažādiem šķēršļiem. Ieguldīta milzu nauda, un projekts, pēc saimnieka sacītā, knapi atmaksāšoties desmit gadu laikā - periodā, kad valsts garantē noteiktu samaksu, Latvenergo iepērkot noteiktu saražotās elektrības daudzumu noteiktās kvotas ietvaros.
Saimniecībai, pēc zemnieka vārdiem, paveicies - banka devusi kredītu, lai gan projekts ir ar augstu risku.
Šis, pēc zemnieka sacītā, ir pirmais Latvijā realizētais biogāzes stacijas projekts zemnieku saimniecībā.
Vēl ir aptuveni 60 zemnieku, kuri gatavojas būvēt biogāzes staciju, taču saskaras ar grūtībām dabūt kredītu un kvotu.
Pēc Mežacīruļu saimnieka domām, ja nozare ir kvotēta, priekšroka biogāzes staciju kvotu sadalē būtu jādod zemniekiem, kas ir pirmavots biogāzes staciju apgādē ar nepieciešamajām izejvielām.