Padome tika izveidota 2002. gadā, reaģējot uz globālā terorisma draudiem, taču kopš Krievijas iebrukuma Gruzijā 2008. gada Pekinas olimpisko spēļu priekšvakarā attiecības kļuvušas vēsākas un šīs apspriedes nav notikušas. Pirmajā sanāksmē pēc divu gadu pārtraukuma abām pusēm būs daudz pārrunājamā. Gan NATO, gan Krievija ir ieinteresētas ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatību, novērst konfliktus Eirāzijā, apkarot terorismu, jūras pirātismu un narkotiku tirdzniecību. Tiek prognozēts, ka šajās jomās varētu tikt panākta vienošanās par sadarbību. Pretraķešu aizsardzības sistēmas jautājumā gan nav gaidāms ātrs progress, ziņo Reuters.
Jau pirms samita tika panākta vienošanās par Krievijas līdzdalību Afganistānas misijā, apmācot karavīrus un piegādājot kara tehniku, īpaši helikopterus. Krievijas teritorija rietumniekiem arī vajadzīga kā drošs armijas apgādes ceļš. Iespējams, ka samitā izlems sadarbību paplašināt vēl vairāk, lai gan maz ticams, ka uz Tuvo Austrumu valsti varētu doties Krievijas miera uzturētāji.
«NATO uzskata, ka Krievija ir svarīgs, perspektīvs partneris. Tai ir iespējas atbalstīt alianses centienus, un dažviet tas jau notiek, piemēram, Afganistānas misijā,» Dienai austrumu kaimiņa lomu raksturo bijušais Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis, «NATO no Krievijas vēlas patiesu vēlmi sadarboties, un šeit daudz ir atkarīgs no pašas Krievijas. Tai jāmaina sava militārā doktrīna, lai tās sabiedrība un ārvalstis redz, ka Maskava neuztver NATO kā draudu. Tai ir jāparāda, ka NATO ir draugs».
Pew Research centra aptauja rāda, ka 40% Krievijas iedzīvotāju uz NATO raugās pozitīvi. Pērn - tikai 24%.