Brīvība ceļot, izglītoties vai strādāt citās dalībvalstīs, iekļaut savus ražojumus ES iekšējā tirgū, saņemt struktūrfondu atbalstu - ikvienam Horvātijas pilsonim no šodienas ir piekļuve šim kopējam Briselē un Strasbūrā bāzētajam labumu maisam. Taču - tipiski ikvienas jaunas ES dalībvalsts pilsoņiem - arī horvātus māc šaubas - galvenokārt, vai patlaban ir īstais laiks pievienoties politisko, ekonomisko un sociālo satricinājumu skartajai Savienībai.
«Cilvēkiem ir raksturīgi ar piesardzību raudzīties uz visu jauno. Desmit gadu laikā kopš sarunu sākšanas par Horvātijas pievienošanos ES iedzīvotāju viedokli stipri ietekmējuši mediji, kas nereti vairojuši stereotipus par ES, tāpēc gan referendumā, gan parlamenta pārstāvju vēlēšanās, gan informācijas kampaņā saskārāmies ne vien ar zemu aktivitāti, bet arī ar lielu skepsi,» Dienai norāda Sandra Petroviča-Jakovina, kura Horvātiju pārstāvēs Eiropas Parlamentā (EP).
Paralēles ar Latviju
Horvātijai, kas neatkarību atguva tikai pirms 20 gadiem, līdzīgi kā Latvijai, daudz kas bija jāsāk no jauna. No 1945. gada atrodoties Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sastāvā, valstij nebija pat Finanšu ministrijas, tāpēc vēlāk tai bija jāmācās veidot savu pārvaldi. Situāciju sarežģīja pilsoņu karš, kas starp Horvātiju un separātiskajiem serbiem izcēlās īsi pēc neatkarības atgūšanas un ilga četrus gadus. Šajā bruņotajā konfliktā Horvātija zaudēja aptuveni pusmiljonu iedzīvotāju - etniskos serbus, kuri, glābjot dzīvību, devās bēgļu gaitās. Turklāt karā nopostītās infrastruktūras atjaunošanai Horvātija ik gadu spiesta tērēt vismaz 10% no iekšzemes kopprodukta, kā arī pabalstos kara veterāniem izmaksāt 700 000 miljonu eiro.
EP rezolūcijās par Horvātijas progresu ceļā uz pievienošanos ES valstij daudzkārt pārmeta nepietiekamo administratīvo veiktspēju, pārāk mazo līdz tiesai nonākušo korupcijas lietu skaitu, kā arī vājo tiesu sistēmu, kuras reformēšana bija Horvātijas galvenais klupšanas akmens ceļā uz ES.
Uz progresa takas
ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle norāda - Horvātijas uzņemšana ES blokā liecina, ka valsts spējusi tikt galā ar problēmām: «Kopš sarunu sākšanas par Horvātijas pievienošanos ES daudzas valsts nozares progresējušas, un tas Horvātijai ļāvis ieņemt zemo startu ekonomikas attīstībai.»
Arī S. Petroviča-Jakovina uzskata, ka, pievienojoties ES, Horvātija ieņems labāku pozīciju un palielinās savu ietekmi ne vien Eiropā, bet arī visā pasaulē: «Skatoties uz šajos gados valstī notikušajām pārmaiņām, esmu gandarīta, ka, pildot Kopenhāgenas kritērijus, Horvātija orientējās nevis uz formālu prasību izpildi, bet izmantoja iespēju orientēt valsti uz attīstību un tuvināšanos Eiropas vērtībām.»
Tomēr izpildītie kritēriji nav pasargājuši Horvātiju no bezdarba un iedzīvotāju skaita samazināšanās. Horvātus uztrauc, ka pēc iestāšanās ES varētu palielināties cenas, kas valsts labklājības līmenim liktu vēl ievērojamāk pasliktināties uz Eiropas kopējā fona. Bažas raisa arī citviet ES novērotā tā sauktās smadzeņu aizplūšanas problēma, kad izglītotie jaunieši labākas dzīves meklējumos pārceļas uz citām dalībvalstīm. Organizācijas Eiropas Jaunatnes forums prezidents Pīters Matjašics Dienai pauž viedokli, ka šajā jomā kardinālu izmaiņu nebūs, jo arī citās dalībvalstīs jauniešu vidū bezdarba līmenis ir augsts: «Jā, patlaban Horvātijā jauniem cilvēkiem nav daudz iespēju, tāpēc viņi arī pirms pievienošanās ES devās mācīties vai strādāt uz ārzemēm. Tas nav jāuztver kā ES radīts drauds, bet gan kā investīcija savos tautiešos, jo daudzi no viņiem atgriežas ar lielāku pieredzes bagāžu.»
Skaita naudu
Horvātija jau aprēķinājusi, ka tuvākajā laikā tā no ES iegūs trīs reizes vairāk līdzekļu, nekā ieguldījusi šajos desmit gados. EK jau pārskatījusi savu daudzgadu budžetu, piešķirot Horvātijai vairāk nekā miljardu eiro dažādu programmu īstenošanai.
«ES ir augošs spēlētājs pasaules līmenī, un ir apsveicami, ka Horvātija grib būt šīs komandas daļa. Taču jāsaprot, ka iestāšanās ES nav pakalpojums, ko var nopirkt un pēc tam atteikties. Tas ir nopietns solis, lai to spertu, Horvātija ir ieguldījusi lielus resursus, taču tas atmaksāsies ne tikai finansiāli - ar laiku horvāti ieguvumus saņems ne vien no savas ES pilsonības, bet arī no caurskatāmākas politikas,» Dienai skaidro EK Paplašināšanās nodaļas vadītājs Klauss Gērings.
Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs uzskata, ka ikvienas Balkānu valsts pievienošanās ES ļaus reģionam pietuvoties Eiropas lielajam mērķim «dzīvot kopā mierā, dzīvot kopā pārticībā». Eirozonai Horvātija plāno pievienoties ne agrāk kā 2017. gadā, bet līdz tam varētu mainīties tās ekonomiskās attiecības ar Savienībā vēl neesošajām kaimiņvalstīm, piemēram, Bosniju un Hercegovinu, kurai nāksies ieviest jaunus veterināros standartus, ja tā vēlēsies arī turpmāk eksportēt savu lauksaimniecības produkciju uz Horvātiju.
Svētkus bojā sašutums
Svinīgo noskaņu Horvātijā piezemējis Vācijas kancleres Angelas Merkeles pēkšņais lēmums nepagodināt valsti ar savu klātbūtni vēsturiskajā notikumā.
Tas horvātos radījis sašutumu, un opozīcijā esošie politiķi Merkeles soli novērtējuši kā «diplomātisku pliķi». Pati Merkele gan noliedz izskanējušos pieņēmumus, ka atteikums saistīts ar Zagrebas nesen pieņemto likumu, kas liedz izdot Berlīnei kādu bijušo komunistiskā režīma izlūkdienesta darbinieku, un savu neierašanos pamato ar noslogoto darba kārtību.
Pusnaktī no svētdienas uz pirmdienu Horvātijas robežpunktā ar ES dalībvalsti Slovēniju simboliski noņemts uzraksts «Muita», bet uz robežas ar kandidātvalsti Serbiju uzstādīta zīme «Eiropas Savienība».