«Mēs esam nopietni satraukti. Tā nav tikai seismoloģija, kas notiesāta, tā ir visa zinātne,» Eiropas Ģeozinātņu savienības (EGU) seismoloģijas nodaļas vadītāja Šarlote Kravčika sacīja ziņu aģentūrai AFP. Viņa uzsvēra, ka spriedums draud radīt bailes izteikt savas prognozes ne vien Itālijas, bet visas Eiropas zinātnieku vidū un neskaitāmi kolēģi satraukušies, kā prāva ietekmēs turpmāko darbu.
«Tas rada ļoti bīstamu precedentu. Es baidos, ka tas daudzus zinātniekus atturēs sniegt savu padomu dabas stihiju prognozēšanā un tādā veidā palīdzēt sabiedrībai,» piebilda Ričards Volters no Oksfordas Universitātes.
Lietas izskatīšanas laikā vairāk nekā 5000 zinātnieku parakstīja Itālijas prezidentam Džordžo Napolitāno adresētu vēstuli, kurā aizstāvēja apsūdzētos.
Reaģējot uz spriedumu, no amata atkāpās Itālijas Riska izvērtēšanas komitejas vadītājs Lučiāno Maiāni, saucot spriedumu par lielu kļūdu un uzsverot, ka «nav iespējams strādāt šādos apstākļos». Visi notiesātie strādāja komitejā. «Tie ir profesionāļi, kas izdarīja atzinumu, vislabāko nodomi vadīti,» uzsvēra L. Maiāni intervijā laikrakstam Corriere della Sera. «Zinātnieki vairs nesniegs konsultācijas valstij.»
«Iedomājieties situāciju, ka valdība izvirza kriminālapsūdzības vietējam meteorologam tāpēc, ka viņš nav spējis paredzēt precīzu viesuļvētras ceļu,» Reuters citēja Maiklu Helpernu no ASV zinātnieku grupas Union of Concerned Scientists, kas spriedumu nopēlusi kā absurdu un bīstamu. «Zinātniekiem jābūt iespējai informēt par to, ko viņi zina, kā arī atzīt, ka kaut ko nezina, nebaidoties no iespējamas kriminālatbildības, ja viņu prognozes nepiepildās.»
Cietumsods piespriests sešiem Itālijas vadošajiem seismoloģijas un ģeoloģijas ekspertiem un vienai toreizējās valdības amatpersonai, kurus tiesa atzina par vainīgiem slepkavībā. Notiesātie solījuši spriedumu pārsūdzēt.
Prokurori pārmet, ka zinātnieki pirms 2009. gada 6. aprīļa 6,3 magnitūdas spēcīgās zemestrīces nav prognozējuši postošo grūdienu un snieguši neprecīzu, nepilnīgu un pretrunīgu informāciju. Dabas stihijā gāja bojā 309 cilvēki, pilsēta tika gandrīz pilnībā izpostīta, jo zem tās atradās zemestrīces epicentrs. Bez pajumtes palika vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku.
Notiesātajiem jāsedz tiesas izmaksas, kā arī jāizmaksā cietušajiem kompensācijā vairāk nekā deviņi miljoni eiro (6,33 miljoni latu).
Aizstāvība uzsver, ka zemestrīci nav bijis iespējams paredzēt. Viens no notiesātajiem zinātniekiem Enco Boski atzina, ka joprojām nesaprot, par ko ir notiesāts.