Sagaidāms, ka satelīts ieies Zemes atmosfērā laikposmā no oktobra līdz decembrim, norādījuši Vācijas Aerokosmiskā centra pārstāvji. Tas, vai Rosat sadegs, atkarīgs no tā kustības ātruma un leņķa, kādā tas sasniegs atmosfēru. Tomēr, ņemot vērā tā svaru un ievērojamo stikla un keramikas detaļu skaitu, satelīts, visticamāk, nesadegs pilnībā un tā paliekas kritīs uz Zemi.
Neviens nespēj paredzēt, kur satelīta paliekas piezemētos. «Lai aprēķinātu precīzu laiku un precīzu vietu, vērā jāņem pārāk daudzi faktori, kurus nevar pirms tam prognozēt,» Deutsche Welle pastāstījis Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvis Hainers Klinkrads.
Kopš Rosat ekspluatācijas beigām 1999. gadā dažādu tehnisku ķibeļu dēļ tā kontrole nav iespējama, tādēļ ietekmēt satelīta virzību vācu zinātnieki nespēj. ASV un Ķīna pagātnē ir veikušas noklīdušu satelītu novirzīšanu no planētas, izmantojot specializētas raķetes vai lāzerimpulsus, taču vācu rīcībā šādas tehnikas neesot. Ja Rosat, kas riņķo ap mūsu planētu aptuveni 500 kilometru attālumā no tās, draudīgi tuvosies Zemei, zinātnieki apsver iespēju to uzspridzināt. Pagaidām šāda rīcība varētu radīt ievērojamus bojājumus citiem satelītiem kosmosā.
Vācijas Aerokosmiskā centra pārstāvji mierina sabiedrību un uzsver, ka panikai neesot pamata. «Ir ļoti maz ticams, ka tas trāpīs cilvēkiem,» izdevumam Spiegel norādījis centra vadītājs Jans Vorners. «Iespēja uzvarēt loterijā ir daudz ticamāka.» Satelītu vai citu objektu ieiešana Zemes atmosfēras slānī nav reta parādība. Ik gadu to šķērsojot no 100 līdz 200 objektu. Turklāt zināmākais gadījums, kad 1979. gadā Zemē ietriecās atliekas no 80 tonnu smagas kosmosa stacijas, beidzās bez upuriem, jo tās piezemējās Austrālijas neapdzīvotajā teritorijā un Indijas okeānā.
Rosat kosmosā devās 1990. gadā un kļuva par ievērojamu zinātnisko pētījumu datu ieguves avotu, atklājot ap 125 tūkstošiem jaunu rentgenstaru radiācijas veidu.