43% procentos gadījumu cilvēki neapmierinātību ar televīziju vai citiem elektroniskajiem sakaru pakalpojumiem pauž draugiem, radiem, kolēģiem, savukārt daudz mazāk lietotāju nekavējoties sazinās tieši ar pakalpojumu sniedzēju, liecina Lattelecom veiktais pētījums.
Lēns interneta ātrums, grūtības aplūkot video internetā, kropļots attēls vai skaņa televīzijā, pārtrūkusi saruna mobilajā tīklā - šīs un vēl daudzas citas kaitinošas parādības ir to vidū, par kurām cilvēki sūdzas, vērtējot mobilo sakaru, interneta un citu elektronisko pakalpojumu kvalitāti. Patērētāju pretenzijas bieži saistītas arī ar to, ka interneta ātrums mainās, ka dzirdama atbalss, lietojot Skype programmu, un ka pakalpojuma sniedzēja palīdzības dienests nespēj atrisināt problēmas pa telefonu, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotā informācija.
Tomēr patērētāju paustais vērtējums bieži vien ir emocionāls, jo «interneta, televīzijas un telefona pakalpojumus cilvēki bieži vērtē sajūtu līmenī - labs vai slikts -, jo trūkst plašākas informācijas pakalpojuma kvalitātes novērtēšanai,» atzīst Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča.
Slikts pārklājums laukos
«Bija laipni, bet nepalīdzēja,» savu pieredzi sadarbībā ar mobilā tālruņa operatora pārstāvjiem raksturo Ieva, kura darba un privātajām vajadzībām lieto trīs mobilos telefonus ar atšķirīgiem operatoriem. Ar vienu no tiem Ieva nav apmierināta, taču jēgu cīnīties nesaredzot. Lielākā problēma esot mobilo sakaru tīkla vājais pārklājums laukos. Šo pašu problēmu novērojis arī Kaspars, kurš skaidro, ka laukos «nevien nākas ieiet ēkā, lai piezvanītu, bet vēl meklēt stūri, kurā darbojas tīkls». Viņš ir dzirdējis arī par gadījumiem, ka, lai piezvanītu, kāpts kalnā vai ugunsdzēsības tornī.
«Ciemojoties Latgalē, pat nevarēju piezvanīt glābšanas dienestam. Ceļojot piefiksējām vairākas tādas vietas. Kā cilvēki tur sazinās, nav ne jausmas,» savu viedokli portālā diena.lv pauda lasītāja ar interneta vārdu «čiepa».
Pārklājuma problēma ir aktuāla, bet patlaban šo jautājumu lielā mērā nosakot tirgus un tas, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta pilsētām ar lielu mobilo sakaru lietotāju skaitu, uzskata Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Kritiku izpelnījušies arī telefonu operatoru servisa numuri, jo reizēm ir grūti sazvanāmi, turklāt bažas rada to tarifs. Par servisa tālruņiem pieņemta jauna Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas paredz, ka servisa tālruņi turpmāk nedrīkstēs iekasēt paaugstinātu maksu par telefona zvaniem, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa un piebilst, ka direktīva par pamattarifa piemērošanu šiem numuriem stāšoties spēkā nākamajā gadā.
Pēti savu internetu
To, cik lielā mērā interneta pakalpojumu sniedzēja solītais, slēdzot līgumu, atbilst realitātei, pārbaudīt iespējams dažādos veidos, piemēram, izmantojot kādu no tā dēvētajām speedtest lapām, taču krietni precīzākus datus var iegūt, iesaistoties kādā no pētījumiem par internetu Eiropā vai pat visā pasaulē, izklāsta interneta lietotāja Džeina un turpina: «Viens no šādiem projektiem ir Eiropas Komisijas kūrētais pētījums SamKnows - divu gadu laikā interneta ātrums tiek mērīts visās ES valstīs, kopā 10 tūkstošos mājsaimniecību, lai noteiktu, kāda ir reālā interneta pakalpojumu nodrošinātā veiktspēja un kādas ir potenciālās problēmas. Projektam pieslēdzos šī gada vasaras sākumā, reģistrējoties mājaslapā www.samknows.eu, pa pastu saņēmu baltu kastīti, kas bija jāsavieno ar maršrutētāju un tīkla datoriem, mūsu gadījumā - wireless rūteri. Tagad ik mēnesi e-pastā saņemu pārskatu par vidējo interneta provaidera nodrošināto augšupielādes un lejupielādes ātrumu, kā arī citus tehniskos rādītājus.»
Džeina secinājusi, ka «pirmos mēnešus interneta pakalpojumu nodrošinātāja solītais minimālais ātrums 30 Mb/s tika pārsniegts un arī pārējie rādītāji bija ļoti labi, taču septembra pārskats liecina, ka vidējais ātrums bijis tikai ap 10 Mb/s. Tomēr īpašas tehniskas problēmas, strādājot pie datora, nav novērotas».
Līgumi jālasa rūpīgi
Ja tomēr problēmas parādās un ar pakalpojuma sniedzēju kopīgu valodu rast neizdodas, tad sūdzību par elektronisko pakalpojumu kvalitāti var iesniegt PTAC. «Jo izglītotāki kļūst cilvēki, jo vairāk sūdzas,» uzsver PTAC direktore. Viņa norāda, ka 2012. gada deviņos mēnešos no visiem iesniegumiem un sūdzībām, kas saistītas ar līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem, sūdzības par elektronisko sakaru pakalpojumiem veido 14%, kas neesot maz.
Gadās, ka prasības, kas tiek izvirzītas elektronisko pakalpojumu kvalitātei, nav pamatotas, jo «cilvēki nelasa pirkuma un pakalpojumu līgumus, ko paši paraksta», norāda SPRK pārstāvis Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks.
Protams, atbildību nevar novelt uz mobilo sakaru vai interneta lietotāju, jo šo pakalpojumu piegādātāji mēdz līgumus sastādīt negodprātīgi, uzsver B. Vītoliņa.
Patlaban novērtēt elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti un servisu var palīdzēt arī anketa, kas pieejama interneta adresē www.novertekvalitati.lv.