Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB Latvijā izveidojis uzkrājumus 78,8 milj. latu apmērā, savukārt Swedbank šis radītājs ir 303 milj. latu. Kopējie Swedbank Latvija zaudējumi pusgadā, kā jau vēstīts, sasnieguši 206 milj. latu, bet arī šīs zviedru bankas «māte» apliecinājusi, ka palīdzēs savai Latvijas «meitai» ar papildu kapitālu. «Baltija ir Swedbank grupas mājas tirgus, un saviem meitasuzņēmumiem tā vienmēr nodrošinās atbalstu,» pauž Swedbank grupas finanšu vadītājs Erki Rāsuke.
Iepriekš savus pusgada darbības rezultātus paziņojusi arī Parex banka - tās «mīnuss» sešos mēnešos veido 44,5 milj. latu. Citas bankas pirmā pusgada datus paziņos vēlāk.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pagaidām atturas no komentāriem par to, vai, «slikto» kredītu īpatsvaram pieaugot vēl vairāk, kādai bankai varētu būt nepieciešama palīdzība no ārpuses. Jūlija sākumā FKTK veica stresa testus, lai noskaidrotu, cik bankas ir gatavas sliktākam scenārijam, taču pārbaudes rezultāti pagaidām netiek atklāti. FKTK turpinot sarunas ar bankām un to akcionāriem, lai noskaidrotu, vai, zaudējumiem pieaugot, papildu kapitāls tiks nodrošināts. Maija beigās kredītu ar kavējumiem virs 90 dienām īpatsvars kopējā banku kredītportfelī bija 10,7%.
«Zaudējumi ir lieli, taču bankas tos absorbēs,» ir pārliecināts Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, pēc kura domām, valsts palīdzība vairāk nevienai bankai nebūs nepieciešama. Zviedrijas centrālā banka iepriekš lēsusi, ka kopējie zviedru banku kredītu zaudējumi 2009. un 2010.gadā sasniegs 11 miljardus latu, un 40% no tiem būs no operācijām Baltijā.