ZZS neizpratni radot tas, ka sākotnēji apvienībai piedāvāti seši amati, bet pēc Visu Latvijai!-TB/LNNK izstumšanas no koalīcijas vairs tikai pieci. Līdzšinējā sadarbība V. Dombrovska valdībā ir bijusi korekta, un ZZS cerot, ka tā tas būs arī jaunajā koalīcijā, teica R. Vējonis. Šodien no rīta paredzēta izšķirošā V. Dombrovska un ZZS vadības tikšanās par portfeļu sadalījumu valdībā, pēc tam V. Dombrovskis vēlreiz tiksies ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, pie kura bija jau otrdien.
Lai gan vēlētāji balsoja par Vienotību kā vienu politisko spēku, amatu dalīšanā atklājās, ka katrai Vienotības partijai ir sava kvota un kandidāti nevis kopīgi tiek vērtēti pēc viņa profesionalitātes, bet gan pēc principa, kas kam pienākas. ZZS, kuru veido Zemnieku savienība un Zaļā partija, kā arī reģionālās partijas no Liepājas un Ventspils, šis jautājums tiek lemts kopīgi un partijas piederībai nav tik lielas nozīmes, bet Vienotībā notiek lielas diskusijas par krēslu sadali starp Jauno laiku, Pilsonisko savienību (PS) un Sabiedrību citai politikai. Pagaidām Vienotības vēlētājiem saprotamā veidā nav paskaidrots, kāpēc jāmaina labi strādājoši ministri, - un, ja viņi nav labi strādājuši, tad, kur ir kļūdījušies, jo biežas ministru maiņas nenāk par labu valstij. To intervijā Latvijas Radio otrdien atzina arī Artis Pabriks (SCP), kurš ir nominēts nevis iecerētajam ārlietu ministra amatam, kurā reiz jau bijis, bet gan saņēmis piedāvājumu vadīt Aizsardzības ministriju un kļūt par premjera biedru. Ārlietu ministrs, visticamāk, būs Ģirts Valdis Kristovskis no PS, kurā ir tagadējais aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Taču pēc jomu sadales Vienotībā tagad aizsardzības ministrs pienākoties SCP.
Latvijas kultūras darbinieki atklātā vēstulē V. Dombrovskim lūguši amatā atstāt tagadējo kultūras ministru Intu Dālderi, kurš pārstāv JL, taču amatu sadalē šī ministrija pienākas PS, kuras viena no kultūras ministra amatam kandidātēm ir Sarmīte Ēlerte. Savukārt Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība, gluži pretēji, paziņojusi, ka iebilst pret Lindas Mūrnieces atkārtotu virzīšanu iekšlietu ministres amatā, bet JL esot principiāli svarīgi uzņemties atbildību par šo ministriju arī turpmāk. Neformālas sarunas liecina, ka tam ir vēl kāds iemesls - JL līdere Solvita Āboltiņa un L. Mūrniece partijā ir vienāda svara politiķes, un, ja S. Āboltiņa kļūtu par Saeimas priekšsēdētāju, bet L. Mūrniece būtu tikai Saeimas deputāte ar tā dēvēto mīksto mandātu un labākajā gadījumā vadītu kādu komisiju, to nevarētu uzskatīt par taisnīgu ietekmes sadalījumu. ZZS varētu saņemt sešas ministrijas, ja neatteiktos no Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas likvidācijas. Taču R. Vējonis, kurš, visticamāk, vadīs apvienoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, atzina, ka šis ir piemērots brīdis, lai īstenotu ministriju skaita samazināšanas plānu, par ko runāts jau no gada sākuma. Pret ministrijas likvidāciju ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kura trešdien vēl plāno uzklausīt pašvaldību ministri Dagniju Staķi (ZZS).