Kad devies studēt uz Ameriku, ne viens vien teica, ka Latvija zaudē talantīgu sportisti. Vai šādām bažām bija pamats?
Arī man pašai bija šādas bažas. Pirms braukšanas uz ASV runāju ar vairākām meitenēm, kuras to bija darījušas pirms manis, un netrūka piemēru, ka šo četru studiju gadu laikā piedzīvoti nopietni savainojumi vai arī volejbola bijis tik daudz, ka viņas to vienkārši vairs negribēja spēlēt. Mazliet baidījos, ka arī ar mani tā nenotiek, taču aizbraucu ar lielu apņēmību pierādīt sev un visiem, ka tā nebūs. Pirmajā gadā sajutos tik profesionāli kā vēl nekad, kas ir pretrunā ar apkārt valdošo viedokli, ka studentu sports Amerikā nav profesionāls. Sportistu sagatavošanas sistēma USC (Dienvidkalifornijas Universitātē) ir pasaules līmenī, turklāt man tika nodrošināts viss, lai arī mācību laikā es varētu pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās.
Latvijā bažas vairāk bija par to, ka amerikāņi tevi varētu censties pārvilināt pie sevis...
Tur man pārdomu nebija. Pirmkārt, mainīt nacionalitāti sportā ir diezgan sarežģīti. Pat šajā situācijā, kad man ir arī ASV pase, divus gadus nedrīkstētu piedalīties starptautiskās sacensībās. Otrkārt, es to nemaz negribu darīt. Esmu latviete. Šeit esmu dzimusi, augusi un sevi uztveru tikai kā latvieti. Amerikas pase man ir tikai sava veida nejaušības dēļ, jo tētis tur uzauga.
Tomēr man grūti noticēt, ka amerikāņi vismaz nepamēģināja tevi piesaistīt, ņemot vērā panākumus tai pašā studentu sacensību līmenī!
Pārspīlēti būtu apgalvot, ka viņi mēģināja pārvilināt, bet, protams, dzirdēju arī tādas runas: Tīna, tev šeit būtu ļoti daudz pārinieču iespēju, viņas šeit aktīvi mainās un attīstās... Sava taisnība jau tajā ir. Latvijā augsta līmeņa spēlētāju ir tik, cik viņu ir. Patiesībā šobrīd bez Nastjas man šeit būtu praktiski neiespējami atrast pārinieci, ar kuru sacensties augstākajā līmenī.
Vai tev kā sportistei, pārstāvot Latviju, ir kādas priekšrocības, ja neskaita patriotiskās jūtas?
Ir savi plusi. Kaut vai tas, ka, tā kā esam mazāk, mums ar Nastju tiek veltīta praktiski visa uzmanība gan no olimpiskās vienības, gan sporta vadības.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!