KAS NOTIEK AR HAMILTONU?
Iepriekšējās trīs sezonas, kas ir jaunā tehniskā (graundefekta) ēra, nav nesusi vērā ņemamus panākumus Lūisam Hamiltonam un arī Mercedes komandai, kurā viņš pavadīja iepriekšējās 12 sezonas, izcīnot septiņus titulus. Turklāt pēdējā gadā Mercedes sastāvā brits pārliecinoši palika sava jaunākā komandas biedra Džordža Rasela ēnā. Paviršais skaidrojums ir šāds: "Hamiltons kļuvis vecs!" Tomēr tik niansētā sporta veidā, kāds ir Formula 1, atbilde nekad nav tik viendimensionāla un sekla. Graundefekta ēra mainījusi F1 mašīnu uzvedību un veidu, kādā tās jāpilotē, kas negatīvi ietekmējis vairākus izcilus iepriekšējās tehniskās ēras braucējus – Danielu Rikjardo, Serhio Peresu un arī Lūisu Hamiltonu. Jūs teiksiet, ka izcilākajam pilotam jābūt spējīgam pielāgoties neatkarīgi no sacīkšu mašīnas īpatnībām. Es piekrītu! Un Lūiss Hamiltons no šī nosauktā trio spēja pielāgoties vislabāk. Tomēr pēc 15 pavadītajiem gadiem F1 arī Hamiltonam bija izstrādājusies pilotēšanas muskuļu atmiņa, līdz ar to pilotēšanas stila pielāgošana prasa laiku
Ja tev galīgi nav vēlmes iedziļināties tehniskajās niansēs, kas izskaidro septiņkārtējā pasaules čempiona grūtības un pilotēšanas stila īpatnības, vari nākamās divas rindkopas izlaist. Vēla un spēcīga bremzēšana un agra stūres pagriešana līkuma ieejā ir Hamiltona dabiskais pilotēšanas stils. Pamazām atlaižot bremzes, tiek panākta mašīnas aizmugures rotācija, jo priekšējie riteņi spēcīgās bremzēšanas un svara pārneses dēļ (uz priekšu) ir ieguvuši lielisku saķeri. Izklausās vienkārši – es arī tā varētu… Bet Hamiltona talants, smalkā uztvere un jūtīgums izpaužas tajā sekundes simtdaļā, kad mašīnas aizmugure sāk rotēt un draud aiziet sānslīdē, kas nodeldētu riepas un uzaudzētu sekundes. Tajā mirklī brits ar niecīgām stūres kustībām, jūtīgu bremžu izmantošanu un akcelerācijas pedāli panāk, lai rotācija būtu precīza, bez sānslīdes un mašīna agri iztaisnota līkuma izejā. Šis stils Hamiltonam un Rikjardo lieliski palīdzēja iepriekšējā tehniskajā ērā, kad mašīnas nebija tik tuvu asfaltam un tām bija izteikts gareniskais sagāzums no aizmugures uz priekšu. Jaunajā tehniskajā ērā aerodinamikas tuneļi zem mašīnas ir efektīvi tikai tad, ja grīda atrodas ļoti tuvu braukšanas virsmai. Attiecīgi ir pielāgota arī mašīnu balstiekārta, kas kompensē jebkuru svara pārnesi un saglabā konstantu braukšanas augstumu. Tas viss atņēma Hamiltonam viņa galveno trumpi – iespēju panākt precīzu un ātru rotāciju ar svara pārnesi uz priekšu bremzēšanas laikā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!