Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Tartu riteņbraukšanas svētki

Ir 1999. gada 4. jūlijs, un Francijas pilsētā Šalano uz pjedestāla augstākā pakāpiena uzkāpis Jāns Kirsipū. Dienu vēlāk šis igauņu sportists pārņem līdera dzelteno krekliņu pasaules lielākajā sacīkstē Tour de France. Kirsipū panākumi deva milzu grūdienu riteņbraukšanai mūsu kaimiņvalstī. Nieka trīs gadus vēlāk Igaunijā jau notika pirmās profesionālās šosejas riteņbraukšanas sacīkstes Tallinas GP un Tartu šosejas brauciens. Gadu laikā šīs divas sacīkstes pārtapušas par Tour of Estonia velobraucienu, bet pašlaik Igaunija straujiem soļiem tuvojas vēl vienam nozīmīgam solim tās riteņbraukšanas vēsturē – Tartu kalnu divriteņu maratona iekļaušanai UCI Grants pasaules sērijas seriālā. Lai novērotu, kā mūsu ziemeļu kaimiņiem veicas ar Tartu MTB maratona rīkošanu, Sporta Avīze devās uz Tartu piedalīties īsākajā 21 km distancē.

RITEŅBRAUKŠANA SIRDĪ 

Tartu MTB maratons sākās 1998. gadā, kad grupas sprintā uzvaru izcīnīja Algess Māsikmetss, un šogad septembrī sacensības notika jau 28. reizi. Mūsdienās MTB jeb kalnu divriteņu maratons vairs nav gluži precīzs raksturojums šim velobraucienam – kaut tradicionālās sekcijas pa meža takām un pēdējie kilometri ap pasaulslaveno Tartu distanču slēpošanas trasi palikuši (tā pati trase, kurā ziemā tiek organizēts Tartu distanču slēpošanas maratons), arvien lielāks uzsvars, īpaši garajās distancēs, tiek likts uz grants ceļiem. «Tartu MTB maratons – un riteņbraukšana kā tāda – laika gaitā mainās un paliek arvien modernāks. Mūsu sacensības vienmēr ir bijušas draudzīgas pret grants divriteņiem, tāpēc sākt jaunu grants distanci bija pašsaprotami,» stāsta sacīkšu direktors Indreks Kelks. Grants jeb gravel velosipēdi pēdējā laikā ļoti strauji audzē popularitāti aktīvās atpūtas cienītāju vidū, kaut tie galīgi nav lēti. Ar grants riteni var vienlīdz komfortabli braukt gan pa šoseju, gan grants un meža ceļiem, bet Tartu sacensību organizatori izvirzījuši mērķi jau nākamgad iekļūt pasaules sērijas kalendārā. Pasaules Riteņbraukšanas savienības jeb UCI rīkotās Grants pasaules sērijas ietvaros katru gadu notiek daži desmiti (šogad 32) kvalifikācijas sacīkšu visā pasaulē, kurās tiek atlasīti labākie braucēji elites un vairākās amatieru vecuma grupās gan vīriešiem, gan sievietēm, lai piedalītos UCI grants pasaules čempionātā. Šogad tas 11. un 12. oktobrī notiks Limburgas provincē Nīderlandē.

IGAUŅI UZŅEM, CITI UZVAR

251 riteņbraucējs lietainā sestdienas rītā sāka jaunatklāto Tartu MTB maratona 126 km grants distanci, kas sastāvēja no vairākiem grants posmiem, īsiem kāpumiem un meža takām. Sekmīgākais bija lietuvietis Eimants Gudišķis, kurš kāpumā atrāvās no mājinieka Jostena Vaidema un uzvarēja pēc distancē pavadītām trim stundām 44 minūtēm un 50 sekundēm. 15 sekundes vēlāk sekoja Vaidems, kamēr trešais distanci noslēdza vēl viens igaunis Tāvi Kannimē. 2024. gada uzvarētājs Gerts Kivistiks šogad tikai sestais, no Gudišķa iepaliekot gandrīz par sešām minūtēm. Arī dāmām uzvarēja viešņa – somiete Karolīna Leinonena tuvāko sekotāju Janelli Uibokandu apsteidza par 15 minūtēm. Mūsu tautieši palika bez uzvarām, taču Sandijs Kļaviņš, Katrīna Jaunslaviete-Kipure un Lelde Ardava kāpa uz pjedestāla 86 km distancē.

Kamēr profesionāļi un drosmīgākie amatieri iemēģināja spēkus grants distancē, vairāk nekā 2700 citu riteņbraucēju veica īsākas 86, 40 un 21 km distances, kā arī nākamajā dienā Tartu pilsētā risinājās 400 m, 1 km un 5 km bērnu sacensības. Paskatoties, kas šajās distancēs piedalās, spilgti redzams, ka riteņbraukšana Igaunijā ir tautas sports – piemēram, īsākajā 21 km distancē finišēja divreiz vairāk vīriešu vecumā no 60 līdz 64 gadiem nekā vīriešu starp 19–34 gadu vecumu. Kad distance jau pusē un lielais bars izretojies, sāc ievērot kādus konkrētus cilvēkus. Spilgti atceros, kā vienu brīdi apsteidzu tēvu un dēlu (nebūt ne vienīgais ģimenes duets vai trio, ko tur sastapu), kamēr viņi bija apstājušies ceļa malā un vilka nost dubļu notašķītās jakas. Mazākajam varbūt gadi seši līdz astoņi, ne vairāk, taču pēc pāris kilometriem abi man pabrauca garām kā stāvošam, bet abas jakas apsietas ap tēva vēderu. Vēl mazliet vēlāk kalnainākā trases posmā noķeru kādu sievieti, kuras ritenim šķietami tikai viens ātrums – līdzenumos viņa no manis aizbēg, es viņu noķeru un apdzenu nākamajā kalnā, un šādi vairākus kilometrus pēc kārtas. Šādas ģimenes un cīņasspara motivācijas kravas bija ikkatram visā distancē, jo igauņiem šis ir vairāk nekā vienkāršs velomaratons vai divriteņa izripināšana pirms ziemas – tā ir vieta, kur satikt draugus, radus, ģimeni, jaunus paziņas, kā arī izaicināt sevi un pierādīt, ka tas ir pa spēkam ne tikai pasaules jaudīgākajiem monstriem, kā Pogačars vai Evenepūls, bet arī tev.

KAS TĀLĀK?

Tartu kalnu divriteņu maratonam nākotne ir spoža pat bez potenciālās iekļaušanas UCI Grants pasaules sērijā. Igaunija jau ir daļa no UCI šosejas velobraukšanas kalendāra (Tour of Estonia) un ar Tartu velomaratonu arī daļa no UCI Gran Fondo pasaules sērijas, kur apvienotas pasaules nozīmīgākās šosejas riteņbraukšanas masu sacensības. Gan Kirsipū un citu Igaunijas riteņbraukšanas zelta paaudzes sportistu panākumi, gan valstī izveidotā infrastruktūra riteņbraukšanai un arī slēpošanai ir galvenie iemesli milzīgajai riteņbraukšanas popularitātei pie mūsu ziemeļu kaimiņiem un talantu augšanai – pēdējos piecos gados pieci dažādi igauņi pabijuši kādā šosejas riteņbraukšanas Pasaules tūres komandā, turklāt igauņiem ir pašiem sava kontinentālā komanda, kas pamatā piedalās sacīkstēs Ķīnā un citur Āzijā.

Maratonā piedalās visu vecumu cilvēki – viņiem braukt ar riteni vasarā ir tikpat pašsaprotami kā latviešiem ziemā spēlēt hokeju. Igaunijas riteņbraukšanai ir ielikti stabili pamati un tikai jāturpina iesāktais. Kas zina, varbūt viens no maratona jaunākajiem dalībniekiem, kurš distancē man neatstāja ne mazāko cerību, kādreiz paveiks kaut ko milzīgu arī pasaules labāko profesionāļu vidū.

Tartu kalnu divriteņu maratona fotogaleriju meklējiet Sporta Avīzes Facebook kontā.


Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt ŠEIT!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā