Treniņu slodzes dozēšana nozīmē to, cik intensīvi darbosimies treniņā un cik daudz laika pavadīsim attiecīgajā intensitātes līmenī. Tas var būt jebkas no minimālas kustības līdz pat maksimālai slodzei un paver plašu diapazonu ar darbības iespējām. Tādēļ treneri pavada daudz laika izglītojoties, lai šo visu saliktu treniņu plānā, kas no malas var šķist vienkāršs, taču bieži ietver ļoti daudz smalku nianšu, zināšanu par ķermeņa funkcionēšanu, kā arī virkni sociālo, subjektīvās pašsajūtas un citu faktoru.
SLODZES MĒRĪŠANAS IZAICINĀJUMI
Kad fiziskās darbaspējas ir veiksmīgi novērtētas – noskaidrotas maksimālā pulsa, kritiskā ātruma, dažādu asins laktāta sliekšņu, spēka rādītāju, ātruma vai jebkādas citādas cilvēka spēju raksturojošas vērtības –, tad būtu lietderīgi šo informāciju pielietot praktiskajā treniņu procesā. Citādi testam nav gandrīz nekādas jēgas. Katru treniņu nodarbību mēs plānojam slodzes apjomu un intensitāti. Tas ir būtiski jebkuram uzdevumam, ļaujot saprast, cik: daudz atkārtojumu veikt, smagu svaru stieni celt, sekundēs peldēt 50 m posmus, stundu braukt ar noteiktu pedalēšanas jaudu uz velosipēda utt. Šāda veida piemērus var uzskaitīt visos sporta veidos, jo mūsu darbaspējas ir ierobežotas un treniņu adaptācija rodas no iespējami precīzām darbībām, tās dozējot. Protams, var arī darboties aptuveni un cerēt uz veiksmi, kas notiek biežāk, nekā mums šķiet. Nereti te piemin t. s. šķēru principu, kurā apjoma un intensitātes līnijas mainās ar pretējām tendencēm – ja intensitāte palielinās, tad samazinās apjoms un otrādi. Idejiski tā arī notiek, jo intensīvākus darbus mēs spējam paveikt mazākā apjomā nekā tos, kuri ir zemā intensitātē. Taču praksē šo ir sarežģīti kvalificēt, kā arī treniņu process veidojas daudz niansētāk, lai to vērtētu tikai apjoma un intensitātes mijsakarībās.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!