Spoži uzbrukumā, blāvi galotnēs
Dalasas Mavericks komanda Covid-19 pandēmijas saraustīto sezonu pabeidza ar septīto labāko uzvaru un zaudējumu bilanci rietumu zonā un pēc triju gadu pārtraukuma atgriezās izslēgšanas turnīrā, kur emocionālā sērijā sešās spēlēs atzina tobrīd bukmeikeru vērtējumā visa turnīra galveno favorītu Losandželosas Clippers pārākumu. Šādu iznākumu Dalasā varēja uztvert ar vilšanās sajūtu, jo ar abiem līderiem sastāvā Mavericks nebūt negrasījās griezt ceļu ambiciozi nokomplektētajiem konkurentiem. Diemžēl Lukam Dončičam teju visu sēriju nācās aizvadīt ar savainotu potīti, bet Kristaps Porziņģis ieplīsuša meniska dēļ palika malā pēdējās trīs spēlēs, un līdz galam šī komandas modeļa potenciālu novērtēt neizdevās.
Šobrīd gan reti kurš atceras noskaņojumu Dalasā pirms sezonas, kad pat kvalificēšanās izslēgšanas turnīram tiktu uzskatīta par itin lielu sasniegumu. Kluba pēdējās divdesmitgades ikonas Dirka Novicka karjeras norietā "rikšotāji" jau ilgu laiku netika uzskaitīti starp rietumu zonas galvenajiem favorītiem un kopš 2011. gadā izcīnītā NBA čempionu titula joprojām ne reizi nav sasnieguši konferences labāko četrinieku, kas šosezon palika vien pāris uzvaru attālumā. Iepriekšējās trīs sezonās dalasiešiem gar degunu gāja pat izslēgšanas turnīrs, turklāt 14. vieta konferencē pagājušajā sezonā, kurā Novickis atvadījās no basketbola, bija sliktākā franšīzes vēsturē. Tiesa, tieši tajā iemirdzējās jaunā komandas līdera Lukas Dončiča zvaigzne. "Kluba leģendas Dirka Novicka pēdējās trīs sezonās Mavericks nesasniedza izslēgšanas turnīru, tomēr pēdējā no tām spēra krietnu soli uz priekšu. Viņiem bija sestais lielākais uzvaru skaita kāpums līgā, kā arī astotais lielākais uzbrukuma efektivitātes pieaugums," pirms jaunās sezonas sākuma komandas progresu iepriekšējā novērtēja NBA.com eksperts Džons Šūmans.
"Uzlabojumus sniegumā pamatā veidoja progress uzbrukumā, pateicoties sezonas labākā debitanta Lukas Dončiča spēlei. Spēli aizsardzībā komanda jau šajā sezonā ievērojami var attīstīt ar veselu Kristapu Porziņģi, kurš pirms ceļgala krustenisko saišu plīsuma bija līgas labākais aizsardzības spēlētājs groza apakšā." Šūmans atgādināja, ka nelaimīgā savainojuma gūšanas brīdī tobrīd vēl Ņujorkas Knicks pārstāvošais Kristaps atradās līgas vadībā aizsardzības rādītājā groza tuvumā, kur tiek ņemta vērā pret basketbolistu izpildīto metienu precizitāte.
Pat ar jaunizcepto sezonas labāko debitantu Dončiču un no Ņujorkas haosa izvilinātā Porziņģa atgriešanos laukumā Mavericks izredzes atgriezties rietumu zonas labāko astoņniekā tika vērtētas piesardzīgi un vairumā pirmssezonas prognožu Dalasas kluba nosaukums bija atrodams uzreiz aiz play-off zonas. "Ja līderi attaisnos uz sevi liktās cerības, Mavericks varētu iespraukties izslēgšanas turnīrā. Tomēr, ja piepildīsies bažas par Porziņģa traumatismu un Dončiča attīstība nebūs pietiekami strauja, kā tas nereti gadījies ar jaunajiem spēlētājiem viņu otrajā sezonā, Dalasa rietumos var finišēt tuvāk piecpadsmitajai, ne astotajai vietai," dažādus scenārijus sezonas priekšvakarā iezīmēja portāla SI basketbola apskatnieks Maiks Šapiro. Papildus nezināmajiem lielumiem Mavericks sastāvā bija jāņem vērā arī konkurences pieaugums rietumu zonā pēc Losandželosas komandu pamatīgās bruņošanās.
Šūmana iepriekš piesauktajā aizsardzības rādītājā Kristaps Porziņģis arī šajā sezonā bija labāko piecniekā, tomēr pārspīlēti būtu teikt, ka latvieša pievienošanās radīja pavērsienu Mavericks sekmēs sava groza aizstāvēšanā. Pie pretinieku groza gan daudzpusīgais liepājnieks deva komandai papildu dimensiju, kas veicināja tās sasniegto NBA rekordu uzbrukuma efektivitātē – 115,9 gūti punkti uz simt uzbrukumiem. To pamatā veicināja Dončiča sniegums, jo slovēnis savā otrajā sezonā ne tikai neiebuksēja, bet pacēlās līgas superzvaigznes līmenī, par ko tika novērtēts ar iekļaušanu sezonas simboliskajā piecniekā. Jau no sezonas pirmajām nedēļām Mavericks uzbrukums bija starp labākajiem visā turnīrā, lai gan tā efektivitāti reizēm uz leju pavilka arī Porziņģis, kurš pēc pusotru gadu ilgās savainojuma ārstēšanas sezonas pirmajā pusē vēl tikai meklēja savu spēles ritmu.
Turnīra tabulā Mavericks ātri vien nostiprinājās rietumu zonas labāko astoņniekā, ko nepameta līdz pat sezonas beigām. Tiesa, potenciālu vēl augstākam lidojumam liedza izmantot neveiksmīgā spēle saspringtās galotnēs, kad tā pati uzbrukuma efektivitāte mēdza piedzīvot strauju pikējumu. Par clutch time dēvētajās spēļu pēdējās piecās minūtēs, kad komandas šķir ne vairāk par pieciem punktiem, Mavericks uzbrukuma efektivitāte sezonas gaitā tā arī nesasniedza simt punktu uz tikpat uzbrukumiem. Tostarp neveiksmīgs sniegums galotnēs iegāza arī pamatturnīra izšķirošajos brīžos Orlando "burbulī", kur jau pirmajās spēlēs tika atzīts Hjūstonas Rockets (149:153 pagarinājumā) un Fīniksas Suns (115:117) pārākums. Šie zaudējumi liedza izvairīties no tikšanās ar Losandželosas Clippers izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā.
"Neveiksmīgām spēles beigām vienmēr var atrast daudz iemeslu un attaisnojumu, bet mums to nevajadzētu darīt. Mums tas jāpieņem un jāmeklē objektīvi risinājumi, lai beigas aizvadītu labāk. Uzvarēt NBA spēles nav tik vienkārši," tobrīd atzina Mavericks galvenais treneris Riks Kārlails. Redzamākais no iemesliem ir komandas līderu nelielā pieredze, ko izcēlis arī Delons Raits, kurš lielu daļu pagājušās sezonas pavadīja Toronto Raptors, kas kļuva par turnīra čempioni. "Toronto mums bija daudz vairāk veterānu. Daudz puišu, kuri regulāri spēlējuši izslēgšanas turnīrā. Viņi vienkārši zināja, kā uzvarēt spēles. Šajā komandā (Mavericks – aut.) mēs vēl mācāmies. Vairumam šī ir pirmā pieredze, spēlējot vienā komandā. Lai kļūtu par čempioniem, jāiziet tam visam cauri," skaidroja aizsargs un norādīja, ka "burbulī" piedzīvotais var būt iemesls krietni pārliecinošākam sniegumam jau nākamsezon.
Dončičs un Porziņģis šovasar pirmoreiz spēlēja izslēgšanas turnīrā. Diemžēl viņu abu sezonas izskaņā piedzīvotās veselības problēmas liedza pilnībā novērtēt šī Mavericks modeļa potenciālu. Ar abiem līderiem sastāvā dalasieši dažkārt pat šķita kontrolējam sērijas pret Clippers gaitu, ceturtajā spēlē jau bez Porziņģa pilnā krāšņumā savu meistarību nodemonstrēja Dončičs, individuāli izcilu spēli noslēdzot ar vienu no pēdējo gadu iespaidīgākajiem pēdējo sekunžu uzvaras metieniem, tomēr sešās spēlēs virsroku tāpat guva losandželosieši. Turnīra galvenajiem favorītiem gan savu statusu līdz galam apliecināt neizdevās, jo jau otrajā kārtā pret šo komandu savu pelnrušķītes stāstu turpināja Denveras Nuggets. Taču šoreiz ne par viņiem.
Vienradzis atgriezies, traumas arī
Rezumējot Latvijas basketbolista Kristapa Porziņģa atgriešanās sezonu pēc vairāk nekā pusotru gadu ilgās ceļgala krustenisko saišu ārstēšanas, jāsecina, ka Vienradža īpašības nekur nav pazudušas, tomēr traumu risks joprojām rada gana biezu neskaidrības plīvuru par iespēju realizēt savu potenciālu pilnībā. Pirmie divi mēneši liepājniekam šosezon pagāja spēles ritma un savas lomas meklējumos Dalasā. Līdz gadu mijai Kristaps piedalījās 31 no komandas 33 spēlēm, kurās vidēji mazliet virs 30 minūtēm guva 18,4 punktus un deviņas atlēkušās bumbas. Otrā ceļgalā sajustu sāpju dēļ viņš janvārī izlaida desmit maču pēc kārtas, pēc kuriem atgriezās ar spēles laika ierobežojumu – nākamajās piecās cīņās vidēji 24 minūtēs savāca 13,6 punktus un 5,8 atlēkušās bumbas. Atgriežoties pilnā spēļu slodzē, Porziņģis jau atgādināja to basketbolistu, kurš pirms divām sezonām Ņujorkas Knicks formā izpelnījās arī izsaukumu uz NBA Zvaigžņu spēli, bet marta sākumā otro reizi karjerā tika atzīts par nedēļas labāko spēlētāju savā konferencē. "Kristaps esmu bijis vienmēr," basketbolists smejoties atbildēja uz žurnālistu salīdzinājumiem ar viņa vēl Ņujorkā aizvadītajām labākajām spēlēm.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!