NO "DIENESTA" SAULĪTĒ
Basketbola līdzjutējiem ar stāžu februāra ažiotāža viņpus okeānam, iespējams, atsauca atmiņā nepilnus 50 gadu senus notikumus, kad Losandželosas Lakers maiņas darījumā ieguva vienu no līgas dominējošajiem spēlētājiem Karīmu Abdulu-Džabaru – topošo NBA slavas zāles lepnumu un vienu no basketbola vēstures ikonām. Lai gan Milvoki Bucks pretī saņēma četrus basketbolistus, no kuriem divi – Julisīss Lī "Juniors" Bridžmens un Braiens Vinterss – vēlāk kļuva par komandas sava laika simboliem, tā no ikgadējas titula pretendentes pārtapa par vidusmēra komandu, kurai līdz savam otrajam čempionu kausam pēc 1971. gada panākuma nācās gaidīt pusgadsimtu. Tikmēr Losandželosā līksmoja par Showtime Lakers sniegumu un pieciem Abdula-Džabara kopā ar izciliem komandas biedriem kaldinātajiem tituliem. Brīdī, kad Karīms beidza karjeru, noslēdzās vesela ēra basketbolā. Tobrīd, 1989. gadā, Abduls-Džabars bija līgas rekordists gūtajos punktos, aizvadītajās spēlēs, nospēlētajās minūtēs, izpildītajos un trāpītajos metienos, bloķētajos metienos, aizsardzībā izcīnītajās atlēkušajās bumbās un arī nopelnītajās piezīmēs. Joprojām aktuāli ir divi no šiem rekordiem – 57 446 nospēlētas minūtes un 15 837 realizēti metieni. Tikai pirms diviem gadiem Lebrons Džeimss savu priekšteci Losandželosā atbīdīja uz otro pozīciju visu laiku rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.
Lai gan Bucks veiktais darījums no viņu perspektīvas joprojām tiek vērtēts starp visu laiku sliktākajiem NBA vēsturē, taisnības labad jāpiebilst, ka komandas vadībai nebija daudz izvēles iespēju. "Nebūšu pieticīgs, apgalvojot, ka ar šo darījumu izglābām mūsu franšīzi," vairākus gadus vēlāk paziņoja tā brīža Milvoki kluba prezidents Viljams Alversons. Abduls-Džabars pirms tam nebija slēpis neapmierinātību ar spēlēšanu Amerikas vidienē un jau nepilnu gadu iepriekš bija paziņojis par vēlmi pārcelties uz kādu no lielajiem tirgiem – dzimto Ņujorku vai Losandželosu, kur iepriekš studējis Kalifornijas Universitātē. "Dzīve Milvoki? Nē, drīzāk būtu jāsaka, ka es šeit eksistēju. Esmu kā dienestā iesaukts karavīrs un savus pienākumus veicu apzinīgi. Basketbols man nodrošinājis labu dzīvi, taču šai pilsētai nav nekādas saistības ar manām saknēm," vēl spēlējot Bucks komandā, vaļsirdīgi atzinies basketbolists. Saikni ar pilsētu nepalīdzēja stiprināt ne Bucks sastāvā izcīnītais NBA čempiona tituls 1971. gadā, ne trīs sezonas vērtīgākā spēlētāja atzinības. Prasības noraidīšanas gadījumā līderis draudēja izlaist pēdējo sezonu savā līgumā un pēc tam atstāt komandu pavisam bez kompensācijas. Bucks vadība pēc spēlētāja ultimāta darījusi visu, lai zvaigzne savas domas mainītu, taču pat iecere ar rezidences nodrošināšanu Ņujorkā un komandas ģenerālmenedžera un trenera atbrīvošana sīkāko nesaskaņu gadījumā nepalīdzēja to panākt.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!