Latvija Var teikt, ka situācija Latvijā ir optimistiska, taču ir iemesls uzmanīties. „Kopumā šajā gadā nav tik daudz bankrotēšanas gadījumu, ekonomika labi attīstās, dažās sfērās pat rodas preču un darbaspēka deficīts. Tomēr ekonomikas ciklā pēc kāpuma seko kritums”, atzīmē Euler Hermes Kreditversicherungs-AG pārstāvniecību vadītājs Baltijas valstīs Franks Ville. „Jau tagad ir manāmas tuvojošās krīzes pazīmes: pirmkārt, lai gan vēl nav vērojama masveida bankrotēšana, parādās arvien vairāk atlikto maksājumu.
Otrkārt, daudzas Latvijas firmas darbojas
starptautiskajā tirgū, kur konkurence ir tik liela, ka uzņēmumiem ir
jāpiedāvā zemākas cenas, piekrītot pagarināt rēķina apmaksāšanas laiku
un tādējādi uzņemoties papildus risku. Vēl viena bīstama tendence ir
tāda, ka daudzas kompānijas, kam Rietumos ir ne pārāk laba reputācija
un tās nevar iegādāties preces bez priekšapmaksas, integrējas Latvijas
tirgū, kur tām bez problēmām pārdod preces kredītā. Tāpēc pastāv liels
risks sadarboties ar negodīgiem partneriem. Mēs prognozējam, ka
tuvākajā laikā starp Latvijas uzņēmumiem augs pieprasījums pēc tādiem
pakalpojumiem kā klientu kredītspējas novērtējums un pastāvīgais
monitorings, to klientu rēķinu apdrošināšana, kuri var bankrotēt
komerciālā vai politiskā riska dēļ, kā arī parādu piedziņa,” uzskata
F.Ville.
Pasaules ekonomikas attīstības tempi palēnināsies
Pasaules inflācijas līmenis 2008.gadā samazināsies līdz 1,5%. Kaut gan
2007.gada pirmajā ceturksnī pasaules ekonomikas attīstības rādītāji
bija pozitīvi, eksperti saskata tajā satraucošas pazīmes. Tāpēc 2007.
un 2008.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, tiek prognozēta
pasaules ekonomikas lejupslīde.
Pasaules ekonomikas izaugsme 2008.gadā būs vienmērīga un nepārsniegs
3,4%. Pēc ekspertu domām, iespējamais scenārijs ekonomikā pašlaik ir
„mīksta piezemēšanas” (soft landig) - IKP pieauguma palēnināšanās
pasaulē no 4% 2006.gadā līdz 3,3% 2007.gadā -, ko veicinās pieprasījuma
samazināšanās un krīze nekustamo īpašumu tirgū ASV un dažās eirozonas
valstīs. Pieprasījuma samazināšanās rietumos paradīsies kā pasaules
tirdzniecības attīstības lejupslīde no 9,4% 2006.gadā līdz 6,4%
2007.gadā.
Pasaules ekonomikas divdabība parādās, pirmkārt, augstajā patērēšanas
līmenī tādās attīstītajās valstīs kā ASV, Lielbritānija, Francija,
Spānija un, otrkārt, lētā darbaspēka valstu (Ķīna un Austrumeiropa)
industriālo pozīciju paaugstināšanā*. Attīstības valstu zems ienākumu
līmenis un neliela pirktspēja pasaules tirgū ierobežo importa apjomu,
kā rezultātā veidojas liels daudzums tirgus pārpalikumu. Šos
pārpalikums uzkrāj katras valsts centrālās bankas (piemēram, Ķīnā
uzkrājumi veido 1,2 triljonus dolāru), kas lielākoties atkārtoti
investē Amerikas Savienotajās Valstīs, tādā veidā finansējot tā jau
pieaugošo amerikāņu mājsaimniecību un valdības parādu.
Līdz ar ekonomiskām problēmām ASV pasaules ekonomikā būs izteikta
neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu vairākās sfērās:
elektronikā, autobūvē, metalurģijā, transporta rūpniecībā un citās
nozarēs. Ir iespējama tālāka slēptās deflācijas attīstība uz tautas
patēriņa produktiem. Patēriņa pieaugums attīstības valstīs, kā arī
Vācijā un Japānā kļūs par nepieciešamu faktoru pasaules ekonomikas
attīstības veicināšanai turpmākajos gados.
Bankrotu kļūs vairāk
Eksperti prognozē, ka pasaules bankrotu indekss (PBI) 2007.gadā
palielināsies par 7%, bet 2008.gadā – par 2%. Uzņēmuma „Euler Hermes”
analītiķi katrai valstij pēc IKP rādītājiem nosaka individuālo bankrota
indeksu; pēc iegūtajiem datiem eksperti aprēķina PBI. PBI ievērojami
pieaudzis 2001.gadā, ko ietekmēja ekonomiskā lejupslīde, bet 2003.gadā
šis indekss pakāpeniski samazinājies. Pasaules ekonomikas izaugsme
2004.gadā ietekmēja indeksa samazināšanos par 5%. Līdz ar ASV
likumdošanas izmaiņām 2005.gadā bankrotu skaits palielinājies par 14%,
taču indeksa izmaiņas par 50% pretējā virzienā uzlaboja šo situāciju
2006.gadā.
Finanšu tirgi
Pēc „Big Mac” (Big Mac Index) indeksa Ķīnas juaņa un Japānas jena
attiecībā pret dolāru ir nenovērtētas nacionālās valūtas (attiecīgi:
par 56% un 25%). Savukārt eiro ir pārvērtēts par 20%. Eirozona saglabā
politisko neatkarību debatēs par apmaiņas kursiem, tomēr zonas
attīstības palēnināšanās 2007.gadā ar vēl mazāku nekā bija prognozēts
inflāciju un īstermiņa likmju augšanas izbeigšanu var sekmēt pretējās
eiro vērtības korekcijas pret dolāru.
Neskatoties uz to, ka, par spīti gaidām, inflācija samazinājās par 2%,
Eirozonā tiek plānota procentlikmju pieaugums par 50 bāzes punktiem.
Amerikas likmju lejupslīde sāksies tikai 2008.gada sākumā - tai laikā,
kad Eiropas likmju pieaugums izbeigsies. Reālāks scenārijs ir likmju
pieaugums Japānas tirgū par 50 bāzes punktiem nākamo 12 mēnešu laikā.
Obligāciju tirgū likmes pieaugs par 5 – 5,25%.
Eirozonas valstis
2007. un 2008.gadā eirozonas valstu ekonomikas attīstības rādītāji
samazināsies apmēram līdz 2,5%. Labākie eirozonas valstu IKP rādītāji
kopš 2000.gada tika sasniegti 2006.gadā. 2007.gadā radītāju pieaugums
zaudēs iepriekšējos tempus. Spēcīgas eiro pozīcijas pasaules valūtu
tirgū un pasaules ekonomikas palēnināšana ietekmēs eksporta apjomu
samazināšanos. Inflācijas kontrole nākamgad sekmēs pakāpenisku
ekonomikas atjaunošanu.
Industriālie tirgi
Pasaules rūpniecībā 2007.gada sākumā saglabājās attīstības dinamika.
Ķīnas IKP līmenis, kas ir tieši atkarīgs no industriālā eksporta, ik
gadu palielinās par 11%. Industriālo investīciju stagnācijas periodu
pašlaik pārdzīvo industriālās valstis, savukārt, jaunas industriālās
valstis atrodas uzplaukuma stadijā. Spiedienam ir pakļautas cenas
precēm it īpaši krāsaino metālu nozarē.
Ir acīmredzams kapitālieguldījumu pieaugums jūras transporta, dzelzceļa
un aeronautikas sektorā. Dzelzs un tērauda industrija turpina strauji
attīstīties – pasaules tērauda produkcijas apjoms 2007.gadā
palielinājies par 5%. Kaut gan bagātajās valstīs tika mēģināts
samazināt izdevumus veselībai, farmācijas sektors arī turpina
attīstīties. Pēc ekspertu prognozēm, 2007.gadā šīs nozares apjoms
palielināsies par 6%. Elektronikas sektors attīstās līdz ar
pieprasījuma pieaugumu jaunajām precēm. Pusvadītāju pārdošanas apjoms,
kas palielināsies šogad apmēram par 10% pēc 14% pieauguma 2006.gadā, ir
labs mērinstruments elektronikas sektoram.
Tomēr par spīti labiem rādītājiem tautsaimniecības nozarē ir redzams,
ka straujā pasaules ekonomikas attīstība ir īslaicīga. Uz krīzes
robežas atrodas ASV nekustamā īpašuma tirgus, un šo infekciju var
noķert arī citas pasaules valstis. Visvairāk ievainojamas ir
Lielbritānija un Spānija, kur kvadrātmetra cena jau sasniedz maksimālo
līmeni.
Pasaules automašīnu rūpniecībā ir kontrastaina: labi rādītāji ir Japānā
un Austrumeiropā, lielas izmaksas – ASV, Francijā, Lielbritānijā un
Beļģijā.
Pat šībrīža stabilajos sektoros ir vērojamas cenu ietekmēšanas pazīmes,
ko veicina daudzu pasaules rūpniecību sektoru ražošanas jaudu
pārpalikumi:
- Gaisa transporta sektorā rādītāji tiks sakārtoti tikai 2007.gadā;
- Cenas uz tēraudu stabilizēsies un var nedaudz pazemināties otrajā gada pusē;
- Airbus ir jāplāno ietaupījumi 30% - 40% apmērā, lai paliktu konkurētspējīgam ar Boeing;
-
Kaut gan elektronikas nozarē saglabājas pastāvīgs pieprasījums, cenas
uz elektroniku nepārtraukti krīt. Cenām uz pusvadītājiem, samazinoties
pērn par 5% , šogad ir jākrīt par 2,5%.
Materiāla sagatavošanai tika izmantoti kompānijas „Euler Hermes” analītiskie apskati:
- Economic Outlook 2/2007 skata galvenos faktorus, kas ietekmē ekonomiku lielākajās pasaules valstīs – ASV, Kanādā, Japānā un Eiropas valstīs – Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Nīderlande, Beļģija, Grieķija, Somija, Portugāle, Lielbritānija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija un Šveice.
- Global Sectors Outlook 1/2007 – piedāvā detalizētu informāciju par ekonomikas rādītāju izmaiņām lielākajās pasaules valstīs šādās nozarēs: pārtikas rūpniecība, elektronika, farmācija, papīrrūpniecība, aeronautika, autobūve, IT un citas.
- Involvency Oulook 1/2007 sniedz pilnīgu informāciju par maksātnespēju pasaules lielākajās valstīs un ekonomikas zonās. „Euler Hermes” analītiķi aprēķina pasaules bankrotu indeksu, kas atspoguļo situāciju par bankrotiem kopumā.
* Vislielākais darba atalgojums 2006.gadā bija Zviedrijā (33,4 eiro par stundu); lētākais darbaspēks – Ķīnā (1,0 eiro par stundu). Latvija ir 4.pozīcijā starp lētā darbaspēka valstīm (3,5 eiro par stundu). Lietuva un Igaunija ir mūsu valstij atkal priekšā (attiecīgi: 4,1 un 4,9 eiro par stundu).
Avots: Eurostat, Euler Hermes (2006)
Euler Hermes grupa ir pasaules līderis kredītrisku apdrošināšanas jomā,
kā arī viena no vadošajām kompānijām galvojumu apdrošināšanā. Euler
Hermes piedāvā plašu pakalpojumu spektru debitoru parādu vadīšanā.
Kompānijai ir biroji 49 pasaules valstīs un 5500 darbinieki 2006.gadā
kompānijas apgrozījums sasniedza 2 miljardus eiro. Euler Hermes ir
kompānijas AGF meitas uzņēmums un Allianz grupas locekle. Kompānijas
akcijas tiek kotētas Parīzes biržā Euronext Paris. Aģentūra Standard
& Poor’s grupai un tās vadošajiem meitas uzņēmumiem piešķīrusi
reitingu AA-.
Papildus informācija:
Euler Hermes
Sabiedrisko attiecību konsultante
Olga Kazaka
Tālr.: 67213052,
Mob.: 26183386,
Fakss: 67213034
e-mail: [email protected]