Bondars: Latvijā nav valdības, jādomā par prezidentūru

Bondars.Intervijā vaicāts, vai tik daudz par politiku domājot un redzot, kas jādara valdībai, viņš nav domājis par došanos politikā, M.Bondars atbildējis, ka šobrīd «tādu plānu man nav, bet iespēju, ka kādu dienu es politikā varētu nokļūt, neizslēdzu». Kā zināms, M.Bondars bija piekritis finanšu ministra amatam Edgara Zalāna (TP) valdības variantā, taču Valsts prezidents valdību veidot uzticēja Valdim Dombrovskim (_JL_).Tomēr intervijā M.Bondars detalizēti analizē valdības un koalīcijas darbu. Viņaprāt, ir būtiska starpība, kas pārvalda valsti - valdība vai koalīcija. «Pirmie, manuprāt, spēj skatīt valsti kā vienotu organismu, kamēr otrie «izšķīst» sadrumstalotās interesēs. Es saprastu, ka koalīcijai piemīt koordinējoša loma, lai sasniegtu valstiskus rezultātus, un tā darbojas Saeimā. (..) Bet, ja, piemēram, koalīcijas padomi «pārceļ» uz Ministru kabinetu un tur tā lemj par visu, ieskaitot šauri specifisku jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, tad rodas jautājums – kam vajadzīgs finanšu ministrs?» domā M.Bondars.Uzsverot, ka šobrīd kā vēl nekad Latvijai vajadzīga valdība, kas spētu pārstāvēt mūsu visu intereses un nacionālās intereses, jo Latvijas pilsoņi neko nespēs mainīt, ja politiķiem pašiem nebūs apņemšanās valdību uzstādīt, M.Bondars intervijā norāda, ka Latvijai «pirmām kārtām jāatjauno kredītreitings. To var izteikt citiem vārdiem – jāatjauno uzticība». Ja Latviju ar saviem aizdevumiem neatbalstītu EK un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), «tad diezin vai izdotos aizņemties citos tirgos ar tik zemiem procentiem. Vēl vairāk – diezin vai to izdotos izdarīt vispār», saka bijušais _Krājbankas _šefs. «Šodien Latvijā gan valsts, gan cilvēki, gan uzņēmumi izjūt naudas trūkumu. Mēs esam atgriezti no naudas ceļiem un avotiem. Tas, ko šobrīd saņemam, ir tāda kā starptautiska humānā palīdzība. (..) Šis aizņēmums kaut kādā veidā palīdz amortizēt valsti piemeklējušo ārkārtīgi straujo ieņēmumu kritumu. Var teikt, ka pozitīvas izmaiņas notiek, bet pagausināti,» viņš norāda.M.Bondars arī saka, ka SVF «memorandos bija ļoti konkrētas mums izpildāmas lietas, piemēram, maksātnespējas likuma pieņemšana vai tas, kā beidzot nokārtot jautājumu par vienotas darba samaksas sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē». Viņam nav pieņemams, ka Latvijas valdība vilcinās ar to īstenošanu. Kad pēc dažiem gadiem Latvijai būs jāsāk atdot aizņēmumu, vienīgais veids, kā tas būtu iespējams, viņaprāt, ir pārfinansējoties. Bet tad atkal nāksies gūt uzticību, «lai varētu aizņemties, lai sarunātu termiņu pārcelšanu vai summas samazināšanu, jo pagaidām mēs dabūtos miljonus noēdam, nevis ieguldām». M.Bondars uzskata, ka pie vainas ir arī politiskā sistēma valstī, kas šajos 20 neatkarības gados ir attīstījusies vissliktāk no sistēmām – pat salīdzinot ar ekonomisko jomu vai sociālo. Viņaprāt, ir jāveido tāda sistēma, kas atbilst Satversmei un likumdošanai, «jāizveido Latvijas Republikas valdība, kas rūpējas par cilvēkiem, nevis šaurām iestādēm vai amatu vietām».Ministru prezidentam nekāda sevišķā loma kabineta sastādīšanā neesot, vērtē M.Bondars. «Partijas piedāvā savas «figūras» un pēdējos gados sāk uzskatīt atsevišķas sfēras par tikpat kā viņu apsaimniekošanā nodotiem pusprivātiem lauciņiem. Tajā brīdī zūd premjerministra koordinējošā un valdības politikas noteicēja funkcija. Ja katram ir savs mazdārziņš, bet par visu kopējo rezultātu nav atbildības nevienam, tad Ministru prezidents gluži automātiski kļūst par grēkāzi, uz kuru norakstīs visu, kas noticis viņa amatā atrašanās periodā,» norāda M.Bondars.Viņš par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu un citām konstitucionālām izmaiņām uzskata, ka «debašu priekšgalā jābūt prezidentūrai». Galarezultātam šīm debatēm jābūt produktam, kovarētu celt priekšā parlamentam. «To es saku kā Latvijas pilsonis, kuram ir vecāki, radi un draugi, un tās ir sajūtas, ko dzirdu arī no viņiem visiem. Jā, modeļi patiešām ir dažādi, neviens neapstrīd, ka izvēlēties, kā vadīt valsti, ir ārkārtīgi nopietna lieta. Kas attiecas uz prezidentālu valsti, man šķiet, ka Latvijai gan no drošības, gan no brīvību un demokrātijas viedokļa labāk pieturēties pie parlamentārisma tradīcijas,» tā prāto bijušais _Krājbankas _vadītājs.Jau ziņots, ka M.Bondars savus aiziešanas iemeslus no _Krājbankas _skaidroja, ka, pārņemot bankas vadību pirms trim gadiem, viņa uzdevums bija reorganizēt bankas struktūru, izveidot komandu un palielināt biznesa apjomu. Tas esot izdarīts.