Atšķirības starp trim pensiju līmeņiem visbiežāk neizprot respondenti vecumā no 18 līdz 23 gadiem, cilvēki, kuru ienākumi ir līdz 100 latiem, ar pamatizglītību, kā arī skolēni, studenti un mājsaimnieces. Daļēji atšķirības izprot tie, kuru ienākumi ir no 100 līdz 200 latiem, ar vidējo izglītību un strādnieki.
Savukārt, respondentiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem vārdu salikums „pensiju līmenis” vairāk saistās ar vecumdienām, kuras šķiet tālu un par kurām vēl nav vēlēšanās domāt.
Šādi dati noskaidroti „GE Money Bank” pētījumā, aptaujājot vairāk nekā 1300 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
„Pensiju 2. līmenis un 3. līmenis vispirms ir finanšu instrumenti kā nodrošināt ienākumus tad, kad aktīvās darba gaitas beigušās. Tie nav tikai banku produkti vai nodokļu maksātāju nauda, kas „pazūd” valsts budžetā. Tādēļ īpaši tagad, kad iedzīvotāju uzticība valsts ekonomikai un finanšu sistēmai ir mazinājusies, ir svarīgs skaidrojošais un izglītojošais darbs, kas arī motivētu iesaistīties savas pensijas veidošanā, kas ir katra indivīda atbildība” uzsver Vladislavs Mironovs, AS „GE Money atklātais pensiju fonds” izpilddirektors.
Iedzīvotāji apšauba Latvijas banku stabilitāti
Pētījumā arī noskaidrots, ka iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti pret uzkrājumiem pensiju 3. līmenī – 28% uzskata, ka šādas iemaksas vispār nav jēgas veikt, jo nevar zināt, kas notiks ar Latvijas bankām nākotnē. Neuzticību Latvijas bankām kā iemeslu, kādēļ netiek apsvērtas iemaksas pensiju 3. līmenī, min 68% aptaujāto.
Pensiju 3. līmenis – tas ir pārāk dārgi
Savukārt kā būtiskākais iemesls, kādēļ netiek veiktas iemaksas pensiju privātajā fondā, tiek norādīts brīvu līdzekļu trūkums, ko varētu atvēlēt šādiem uzkrājumiem.
32% aptaujāto norāda, ka šādas iemaksas var atļauties tikai tie, kuriem ir lielas algas, lai gan vienlaikus 46% min, ka tiem nav ne mazākās nojausmas par nepieciešamo līdzekļu daudzumu ieguldījumam pensiju 3. līmenī.
V.Mironovs norāda: „Tas ir izplatīts stereotips – privātais pensiju fonds ir dārgs un tādēļ nav domāts man. Faktiski, labs sākums šādiem uzkrājumiem ir ikmēneša iemaksas pat tikai 10 LVL apmērā, savukārt, lai nodrošināt līdzvērtīgu dzīves līmeni, pietiek ar 10% no mēneša bruto ienākumiem. Jāatceras, ka 25% no šīm iemaksām valsts vēl atmaksās.”
Iedzīvotāju aptaujas ietvaros noskaidrotas arī citas barjeras, kuras aizkavē iedzīvotājus veikt šādus noguldījumus. Piemēram, konstruktīvas informācijas trūkums par atšķirīgajiem pensiju 3. līmeņa plāniem, laika trūkums vai nespēja iedziļināties banku piedāvājumos, neizpratne par šādu uzkrājumu nepieciešamību, kā arī uzskats, ka iemaksas privātajā pensiju fondā ir domātas veciem cilvēkiem.
Ieteikumi.
‘’Sabiedrību interesē informācija un drošība. To var veicināt sadarbība starp valsts un privāto sektoru, kā rezultātā sabiedrībai tiek nodrošināta informācija, izglītošana, kas rada drošības sajūtu,’’ uzsver Vladislavs Mironovs.
Balstoties uz Eiropas pieredzi, GE Money Bank ir apkopojusi un izstrādājusi vairākus ieteikumus, kas palīdzētu izglītot sabiedrību un
Lai nodrošinātu informācijas pietiekamību, būtu nepieciešams:
- pārskatīt valsts politiku attiecībā uz iedzīvotāju izglītošanu pensiju jomā, ieteikums - rīkot izglītojošas kampaņas skaidrojot pensiju sistēmu kopumā;
- iesaistīties 2.pensiju līmeņa popularizēšanā, skaidrojot nodokļu politiku, jo 1. un 2. pensiju līmeņa uzkrājumu veido nozīmīga darba ņēmēja un darba devēja sociāla nodokļa daļa;
- piesaistīt iedzīvotāju uzmanību esošajiem 3. pensiju līmeņa atvieglojumiem, kā arī turpināt darbu pie atvieglojumu klāsta pilnveidošanas ar mērķi iesaistīt iedzīvotājus pensiju uzkrājuma veidošanā.
Lai radītu drošība sajūtu iedzīvotājiem, būtu nepieciešams:
- padomāt par iespēju ieviest regulas, kas mazinātu iedzīvotāju investīciju risku Valsts fondētas pensiju shēmas ietvaros (2. pensiju līmenis). Piemēram, Slovākijā efektīvi darbojas Iedzīvotāja dzīves cikla koncepcija, kas paredz ierobežojumus izvēlēties riskantus pensiju plānus sasniedzot noteiktu vecumu - vairāk par 15 gadiem līdz pensijai – iespēja brīvi izvēlēties pensiju plānu, no 15 līdz 7 gadiem – nedrīkst piedalīties pensiju plānos ar augstāku akciju īpatsvaru, 7 gadi un mazāk – iespēja veidot uzkrājumu tikai konservatīvajos pensiju plānos (bez akciju īpatsvara);
- izveidot rezerves fondu ar mērķi atvieglot nākotnes pensiju indeksācijas procesus;
- nodrošināt valsts iedzīvotājus ar lielākām garantijām Valsts fondētā pensiju shēmā. Piemēram, Polijā pensiju plānu rezultāts nedrīkst būt mazāks par vidējo nozares radītāju.
Par A/S GE Money Bank
AS GE Money Bank ir pasaules otrās lielākās korporācijas, General Electric (GE), banka, kurai uzticas 130 miljoni klientu 55 valstīs, sākot no Argentīnas Dienvidamerikā un līdz pat Filipīnām Dienvidāzijā. GE Money uzņēmumi visā pasaulē piedāvā visdažādāko finanšu pakalpojumu klāstu gan privātpersonām, gan uzņēmējdarbībai.
GE Money Bank Latvijā piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu privātpersonām un uzņēmumiem, bankai ir 79 filiāles visā Latvijā, 83 bankomāti, kredīti tiek izsniegti arī pie vairāk kā 4000 sadarbības partneriem.
Plašāku informāciju par AS GE Money Bank lasiet www.gemoneybank.lv
Par AS GE Money atklātais pensiju fonds
AS GE Money atklātais pensiju fonds ir AS GE Money Bank meitas uzņēmums, kas dibināts 2005. gada janvārī un ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci privātā pensiju fonda darbībai. 2005. gada maijā tika licencēts AS GE Money atklātais pensiju fonds plāns Rumba, bet 2007. gada aprīlī tika izveidots vēl viens pensiju plāns – Tvists.
Papildu informācija:
AS GE Money Bank preses sekretāre Tija Ezeriņa
Tālrunis: +371 67 110 448, mob.: +371 27 876 080, E-pasts: [email protected]