Par grozījumiem emisijas kvotu sadales plānā valdībai bija jālemj, jo Eiropas Komisija (EK) piešķīrusi Latvijai mazāku emisijas kvotu apjomu nekā iepriekš plānots. Lai arī Latvija apstrīdēja Eiropas Kopienu tiesā piešķirtās kvotas apjomu, sāktā tiesvedība neaptur EK lēmumu par valstij piešķirto kvotu apjomu, tādēļ Latvijai bija jāveic grozījumi emisijas kvotu sadales plānā, lai nodrošinātu emisijas kvotu sadali atbilstoši piešķirtajiem 3,428 miljoniem emisijas kvotu.
Valdībai grozījumi plānā bija jāapstiprina līdz šā gada beigām, lai nodrošinātu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību no 2008.gada 1.janvāra.
Jau iepriekš valdība no sešiem iespējamiem kvotu sadales variantiem izvēlējās vienu. Valdības atbalstītais scenārijs izveidots, balstoties uz sabiedrības izteiktiem priekšlikumiem par nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu rūpniecības nozares attīstībai, tajā pašā laikā nosakot jauno iekārtu rezerves apjomu lielāku nekā citos kvotu sadales variantos.
Grozījumi Emisijas kvotu sadales plānā dod priekšrocību rūpniecības attīstībai, paredzot šīs nozares izaugsmi 2008.-2012.gadā 6% apjomā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu emisijas apjomu. Ņemot vērā emisijas kvotu pieaugumu rūpniecībā, enerģētikas nozarei piešķiramais emisijas kvotu apjoms tiek samazināts par 20% pret bāzes gada datiem. Jauno iekārtu rezerve ir starpība starp EK piešķirto apjomu un esošām iekārtām piešķiramo apjomu, ņemot vērā piemēroto emisiju pieaugumu (rūpniecības gadījumā) un samazinājumu (enerģētikas gadījumā), skaidroja Vides ministrija (VM).
Kopumā Latvijai EK piešķīrusi 3,428 miljonus emisijas kvotu, no tām lielāko daļu piešķirs enerģētikai - 1,596 miljonus kvotu, kas gan ir 20% samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo laika periodu. Bet rūpniecībai piešķirti 1,046 miljoni emisijas kvotu, kas ir par 6% vairāk nekā iepriekš. Savukārt jauno iekārtu rezervei atvēlēti 785,8 tūkstoši kvotu, kas ir tikpat cik iepriekš.
VM norāda, ka šāds emisijas kvotu sadalījums ir visneizdevīgākais elektroenerģijas ražotājiem, paredzot elektroenerģijas cenu kāpumu par 1,1-5,3%. Liels cenu pieaugums ir arī siltumenerģijas ražotājiem (par 1,6-7,9%).
Savukārt rūpniecībai tas ir viens no izdevīgākajiem. Paredzams, ka rūpniecības nozares produkcijas cena pieaugs vidēji par 0,1-0,5%. Būtiski zaudējumi emisijas kvotu sadalē ir tikai klinkera ražotājiem, ja emisijas kvotu cena pārsniedz 40 eiro (28,1 latu), informē ministrija.
Gan rūpnieki, gan enerģētikas nozares pārstāvji iebilduši pret visiem VM izstrādātajiem variantiem. Arī Ekonomikas ministrija iepriekš norādījusi, ka neviens no sešiem izstrādātajiem 2008.-2012.gada emisijas kvotu sadales variantiem neapmierinās visus un jebkurā gadījumā kāds būs cietējs.
Iepriekš apstiprinātais plāns emisijas kvotu sadalei paredzēja nākamajos gados vidēji 7,7 miljonus tonnu gadā, bet EK pieņēma lēmumu Latvijai piešķirt emisijas kvotas tikai 3,43 miljonus tonnu.
Valdība 31.jūlijā nolēma apstrīdēt Eiropas Kopienu tiesā piešķirtās kvotas apjomu, bet sāktā tiesvedība neaptur EK lēmumu par valstij piešķirto kvotu apjomu, tādēļ Latvijai jāveic grozījumi emisijas kvotu plāna sadalē.
2005.-2007.gadā Latvijas energoapgādes un rūpniecības uzņēmumi gaisā drīkstēja novadīt 13,7 miljonus tonnu ogļskābās gāzes, bet, uzlabojot energoefektivitāti un samazinot izmešu daudzumu, atlikušās kvotas varēja pārdot ES tirgū.
Emisijas kvotu tirdzniecība Eiropas Savienībā sākās 2005.gadā, bet pasaulē Kioto protokola ietvaros tā sāksies 2008.gadā.
Pasaules dabas fonda eksperti aplēsuši - lai novērstu planētas sasilšanas turpināšanos, rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2050.gadam ogļskābās gāzes izplūde atmosfērā jāsamazina par 80%, bet citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija - par 50%.