Vēl šīs nedēļas sākumā tika paziņots, ka airBaltic akcionāru sapulcē abi akcionāri - valsts un BAS - vienojās sākt sarunas par akcionāru līguma pārskatīšanu, pēc sapulces žurnālistus informēja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Viņš arī skaidroja, ka nav izskatīts jautājums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, jo aviokompānijas valde nebija nodrošinājusi nepieciešamo informāciju. Tuvākajās dienās šī informācija tikšot piegādāta un abas puses sēdīšoties pie sarunu galda, lai vienotos par pamatkapitāla palielināšanu.
Matīss uzsvēra, ka svarīgi zināt, kādās pozīcijās lidsabiedrībai nepieciešami finanšu resursi, lai tā varētu strādāt.
airBaltic prezidents Bertolts Fliks iepriekš paziņoja, ka pamatkapitāla palielināšana nepieciešama turpmākai lidsabiedrības attīstībai, tostarp gaisa kuģu flotes modernizācijai, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 miljonus latu.
Savukārt Matīss norādīja, ka summas, par kādām būtu jāpalielina pamatkapitāls, tiekot minētas dažādas, tāpēc arī pirmdien vienošanās neesot panākta. Runa esot gan par flotes atjaunošanu, gan citām nepieciešamajām investīcijām.
Matīss skaidroja, ka, ja valsts no savas puses līdzekļus neieguldīs proporcionāli akciju lielumam, tās pozīcijas lidsabiedrībā pasliktināsies. "Ja privātais investors ieguldīs līdzekļus, bet valsts nē, proporcija mainīsies," skaidroja SM pārstāvis. Jebkurā gadījumā tas esot Ministru kabineta jautājums, un šodien akcionāru sapulcē tas nav apspriests.
Valsts lidsabiedrības akcionāru līgumu vēloties redzēt tādu, kā to paredz Komerclikums, un kas attiecīgi palielinātu valsts lomu. Tas nozīmējot savstarpēji saskaņot jautājumus, tāpat valsts pārstāvjiem esot jābūt kompānijas vadībā. Matīss norādīja, ka viņam nav zināmi iemesli, kāpēc BAS nolēmis sākt sarunas par izmaiņām līgumā, lai gan iepriekš šādu iespēju noraidīja.
BAS šodien nebija izvirzījis jaunos padomes locekļus, un puses vienojās šo jautājumu skatīt kopā ar pamatkapitāla palielināšanu. No valsts puses izvirzīti līdzšinējie pārstāvji padomē.