2010. gadā Eiropas Savienība (ES) apstiprināja stratēģiju Eiropa 2020, kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam neatkarīgi no viņu dzīves vai darba vietas. Stratēģija paredz, ka visiem ES iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nepieciešams nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s.
Zviedrija ir spērusi soli vēl tālāk, un tās mērķis ir nodrošināt ātrumu virs 100 Mbit/s 95% valsts iedzīvotāju, stāsta Bokta.
"Galvenais platjoslas interneta infrastruktūras izveidošanas mērķis ir mazināt digitālo plaisu starp iedzīvotājiem pilsētās un lauku reģionos, lai labs internets būtu pieejams ne tikai Rīgā vai reģionu lielajos centros, piemēram, Daugavpilī, bet arī apkārtējos mazajos pagastos. Šis projekts jau sākotnēji tika definēts kā pilnībā nekomerciāls, proti, platjoslas interneta inženiertehnisko komunikāciju būvniecības kopējās izmaksas plānotas ap 70 miljoniem eiro, no kuriem 15% sedz LVRTC, bet 85% finansē ES. Tas ir sava veida sociālais projekts ar mērķi nodrošināt vienādus apstākļus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo.
Šodien laba interneta pieejamības nodrošināšana tiek uzskatīta par sekundārajām cilvēktiesībām,
ar šo ikvienam cilvēkam neatkarīgi no viņa atrašanās vietas ar interneta palīdzību var nodrošināt tikpat augstu konkurētspēju darba tirgū un uzņēmējdarbībā, kā tas ir iespējams ekonomiski aktīvajos reģionos," akcentē LVRTC vadītājs.
Tāpat, ņemot vērā, ka aizvien vairāk valsts un pašvaldību pakalpojumu tiek nodrošināti e-vidē, piemēram, e-veselība, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskā deklarēšanas sistēma (EDS) un vēl citi, platjoslas projekta realizācija nodrošinās vienlīdzīgu iespēju tos izmantot jebkurā vietā dzīvojošam cilvēkam vai strādājošam uzņēmumam.
Tas pats attiecas arī uz bezvadu sakaru pakalpojumiem – Platjoslas projekta īstenošana visā valsts teritorijā ļaus būtiski paaugstināt arī mobilo tīklu pārklājumu. Visticamāk, daudzi iedzīvotāji jau šodien izmanto platjoslas interneta iespējas, paši to pat nenojaušot, jo 4G mobilie sakari tik augstā kvalitātē, kā tiek nodrošināti, nemaz nebūtu iespējami, ja to pamatā nebūtu optiskā tīkla, kam ir pieslēgts katrs mobilo sakaru raidītājs.
Bokta pauž, ka Platjoslas interneta ieviešanas projekts jau sākotnēji nav paredzēts kā komerciālais projekts, tādējādi pastāv iespēja, ka atsevišķās teritorijās pēc maģistrālā tīkla un vidējās jūdzes ierīkošanas LVRTC varētu ierīkot komunikācijas arī tā sauktās pēdējās jūdzes posmā.
"Skaidrs, ka ir vietas Latvijā, kur interneta komunikāciju tīkla ierīkošana nav un, visticamāk, tuvākajā nākotnē arī nebūs ekonomiski izdevīga un tur arī nebūs neviena komersanta, kurš uzņemtos ierīkot kabeli uz pagastu, kurā ir padsmit potenciālo klientu. Kā mēs mēdzam to definēt – līdz ar to mēs velkam tur, kur bizness nevelk.
Sevišķi tas izpaužas pierobežu teritorijās, kur ir samērā mazs iedzīvotāju blīvums, tajā pašā laikā arī šajās teritorijās dzīvojošos mēs nedrīkstam aizmirst
un mums ir jānodrošina viņiem iespēja izmantot datu pārraides tehnoloģiju iespējas tieši tādā pašā līmenī, kā tas ir pieejams lielajās pilsētās," uzsver LVRTC vadītājs, piebilstot, ka būtībā gan vidējās jūdzes, gan pēdējās jūdzes nosacīti sociālais mērķis ir panākt, lai lauki nepaliktu tukši, lai iedzīvotājiem nevajadzētu pamest savas mājas un pārcelties uz reģionu centriem tikai tāpēc, ka nomaļākajā novada vietā nav pieejams interneta pieslēgums, kas šodien jau ir ikdiena, nevis ekskluzīvs pakalpojums.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 16.februāra, numurā!
VOLANDS