Nedaudz vairāk kā pusgads pagājis un ministrija izstrādājusi grozījumus Elektroeneģijas tirgus likumā, tomēr uzliekot Augstsprieguma tīkliem par pienākumu šādu izpēti veikt. Un atkārtoti regulators nav gatavs šos grozījumus saskaņot, jo ministrija tā arī nav novērsusi risku, ka palielināsies tarifs, ko maksās galapatērētājs, ziņo raidījums.
Grozījums Elektroenerģijas tirgus likumā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts janvāra vidū. Tas nepieciešams, lai ar likumu valstij piederošajiem Latvenergo koncernā ietilpstošajiem Augstsprieguma tīkliem uzliktu par pienākumu izpētīt arī jūras teritoriju un apzināt iespējamās vietas, kas piemērotas vēja parku būvniecībai. Šādu ideju ministrija jau virzīja pagājušā gada vidū, taču nesekmīgi, jo saņēma asas iebildes.
"Mana pārliecība ir, ka ir vajadzīgs viens neatkarīgs un uzticams pētījums, uz kura pamatojoties tad varētu izsolīt šīs te darbošanās tiesības attiecīgā, stingri noteiktā laukumā uz noteiktiem nosacījumiem," sacīja EM Enerģētikas departamenta vadītājs Dins Merirands.
Ministrija šādi iecerējusi pamazām sakārtot spēles noteikumus tiem, kuri grib jūrā būvēt vēja parkus. Savulaik ar ministru kabineta lēmumu pie tiesībām attīstīt vēja parkus jūrā bija tikuši Baltic Wind Park un JK Energy, kuru plāni visai ambiciozi – saražot vairāk nekā gigavatu enerģijas. Tolaik gan nebija skaidru noteikumu, kā organizē un izsniedz atļaujas vēja ķeršanai jūrā. Abi uzņēmēji pirms gada, tautas vārdiem runājot, "saņēma kurvīti" un šobrīd tiesājas par nepieciešamajām atļaujām. Ministrija sola – pēc tam, kad Augstsprieguma tīkli būs jūru izpētījuši, tiks rīkots konkurss un par tiesībām uz iespējamajiem vēja parku laukiem varēs cīnīties arī minētie uzņēmēji.
"Tur ir bijušas līdz šim pretrunas un nepilnības. Tās ir izraisījušas dažādas tiesvedības, un lielā mērā tieši šis regulējuma skaidrības trūkums ir liedzis attīstīties gan esošajiem projektiem, gan uzsākt jaunus. Un, manuprāt, no šis situācijas cietēji ir visi," sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
De facto gan norāda, ka ministrijas plāni tik viegli neīstenosies. Tāpat kā pagājušogad, arī šobrīd izpētes uzticēšanu Augstsprieguma tīkliem neatbalsta ne Latvijas Vēja asociācija, ne arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Līdz šim minētas dažādas summas – no 2 miljoniem līdz pat 20 miljoniem latu, kas par šādu izpēti būtu jāmaksā. Un regulators bažījas, ka šī nauda uzgultos uz galapatērētāja pleciem, proti, atkal pieaugtu elektroenerģijas tarifs.
"Ja valsts uztraucās par to, ka šis pētījuma rezultāts ir vajadzīgs kā valsts īpašums nevis lai kāda konkrēta kompānija pēta, kurai ir īpašums uz šo izpēti, tad lai valsts arī atrod ceļu, kā tas tiek finansēts un ja valsts nodrošina finansējumu, tad pārvades tīkli to var pētīt. Bet ja šis finansējums netiek nodrošināts, bet cer to ielikt tarifā, tad mēs uzskatām, ka tas ir pilnīgi nepamatoti," De facto sacīja komisjas padomes loceklis Gints Zeltiņš.
Šobrīd gan nav konkrētu aplēšu, cik liela varētu būt ietekme uz tarifu. Ekonomikas ministrs gan nenoliedz, ka tāda varētu būt. Tas gan, viņaprāt, nav iemesls, lai jūras teritorijas pētīšanu valstij piederošajam uzņēmuma neuzticētu.
"Es šobrīd neuzskatu, ka tie izdevumi būtu tik būtiski, ka tie varētu kaut kā būtiski ietekmēt tarifus. Tajā paša laikā, protams, ka energokompānija dažādi šo koncernu sastāvdaļu vai energouzņēmumu izdevumu struktūru, protams, atspoguļo arī tarifu struktūrā, bet man nav iemesla uzskatīt, ka šīs izmaiņas būtu tādas, ko varētu sajust," sacīja Pavļuts.
Saprotama arī privāto uzņēmēju vēlme jūras laukus pētīt pašiem, jo tādējādi iespējams ielikt kāju durvīs un tik jau pie drošākas garantijas arī turpmākām atļaujām būvēt vēja parkus.
Vēja ķertgribētāju pārstāvji gan norāda, ka Latvijas likumdošana šobrīd Augstsprieguma tīkliem nemaz neļauj veikt pētījumus jūrā. Un pastāvot risks, ka par izpēti nāksies maksāt divreiz. Privātajiem uzņēmējiem pētījumi nepieciešami, lai noskaidrotu, vai konkrētajā vietā ir nepieciešamais vējš un apstākļi konkrētām turbīnām, bet kādām – šādas informācijas valstij jau nav.
"Ja mēs veicam izpēti, kurā apzinam tikai teorētiskas vietas uz teorētiski izdomātu izejas datu pamata, tad vai tiešām šī valsts ir tik bagāta, lai atļautos maksāt miljonus par teorētisku pētījumu," retoriski vaicā Baltic Wind Park pārstāve Dace Cīrule.
Raidījums norāda, ka iespējams sāls daudzajos strīdos slēpjas tajā, ka darījumos, kas saistīti ar zaļo enerģiju līdz šim bijuši iesaistīts ne viens vien ar politisko virtuvi saistīts uzņēmējs. Ne velti savulaik radās teiciens, ka katram premjeram pa vēja stacijai un mazajam HESam, un gan jau ka tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc ar zināmām aizdomām uz vēja parku būvēt gribētājiem raugās arī šobrīd. Nozares pārstāvji gan sašutuši, ka tā gar degunu valstij kārtējo reizi aiziet investīcijas.
"Mūsu valsts tā ir aizbaidījusi kādus 4 – 5 lielus, simtu miljonu, lielus investorus ar sō nenoteiktību, kas pēdējos 5 gadus veidojusies, ta dod to kvotu, tā ņem atpakaļ, nosaka noteikumus, kā nosaka kvotu, kam padala, cik tur melnais tirgus strādā pa apakšu, cik ņem uz roku to saukto navaru. Tak viss ir zināms, mūsu valstī neko nenoslēpsi," skarbs bija Latvijas vēja asociācijas priekšsēdētājs Paulis Barons.
Raidījums arī pieļāuj, ka jūrā vēja parkus tik drīz neieraudzīsim. Ekonomikas ministrijas viena no iecerēm paredz, ka Augstsprieguma tīkli jūru pētīt varētu par Eiropas fondu līdzekļiem. Tas gan nozīmē, ka to darīt ir iespējams tikai nākamajā plānošanas periodā, kas sākas no 2014.gadā. Un tas arī ir brīdis, kad reāli varētu sākt vien izpētes darbus un cik ilgu laiku tie prasīs, šobrīd nav zināms.