2011. gada 15. decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas nosaka:
- Latvijas rezidentiem pienākumu – skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē;
- amatpersonām pienākumu – skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas (4 000 lati) vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē.
Noteikumos atrunāts konkrēts brīdis, kurā tiek fiksēta naudas līdzekļu esamība kontā kredītiestādē, kas pierāda personas naudas līdzekļu esamību – 2012. gada 1.jūnija dienas beigās (pl. 24:00).
Laika noteikšana uzkrājumu fiksēšanai ir svarīga, lai iedzīvotāji, priekšlaicīgi (pirms 2012. gada 1.jūnija) ieskaitot uzkrājumu kontā kredītiestādē, neuzskata to par jau nofiksētu.
Jānorāda, ka deklarācijas iesniedzējiem, ieskaitot līdzekļus kontā kredītiestādē, netiek liegts brīvi rīkoties ar šo naudu, taču jāņem vērā, ka iemaksātā summa kontā vai kontos tiks fiksēta tikai 2012. gada 1. jūnija dienas beigās.
Deklarācijas iesniedzēji ir tiesīgi izvēlēties, kādā apjomā un kurā kredītiestādē vai kredītiestādēs veikt skaidras naudas uzkrājumu ieskaitījumu kontā vai kontos.
Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti jau laikus izvērtēt, vai atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem par deklarēšanos un veikt skaidras naudas iemaksu kontā savlaicīgi, lai maija pēdējās dienās kredītiestādēs neveidotos iedzīvotājus apgrūtinošas rindas.
Ja personas naudas uzkrājumi ir ārvalstu valūtā, lai noteiktu kopsummas ekvivalentu latos, personai uzkrājumus ārvalstu valūtā jāpārvērtē atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011.gada 31.decembrī vai noteiktajai metodei, ja Latvijas Banka nekotē konkrēto valūtu. Šobrīd Latvijas Banka nosaka valūtas kursu 40 ārvalstu valūtām. Uzkrājumi ārvalstu valūtā deklarācijas iesniedzējiem nav jākonvertē latos.
Ja personas skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem, personām būs tiesības šos naudas uzkrājumus savā kontā kredītiestādē neieskaitīt. Taču personai būs arī pienākums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus attiecīgajā valūtā, lai VID varētu pārliecināties par šādu skaidras naudas uzkrājumu esamību.
2012. gada 1. jūnijs ir izvēlēts, lai fiziskas personas skaidras naudas iemaksu kontā kredītiestādē veiktu pēc deklarācijas iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, kas paredz ieskaitīt skaidru naudu kontā kredītiestādē, ja ir iesniegta mantiskā stāvokļa deklarācija un tajā ir norādīti skaidras naudas uzkrājumi.
Pēc 2011. gada 31. decembra personas skaidras naudas līdzekļu uzkrājumu kopsumma, kas norādīta mantiskā stāvokļa deklarācijā, var samazināties, līdz ar to situācijā, kad uzkrājumu pārvērtēšanas brīdī (ne vēlāk kā noteikumos noteiktajā naudas līdzekļu ieskaitīšanas brīdī) personas naudas līdzekļu summa vairs nepārsniedz 10 000 latu (Latvijas rezidentiem) vai 20 minimālās mēnešalgas (amatpersonām) vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, personai nav jāizpilda pienākums par skaidras naudas ieskaitīšanu savā kontā kredītiestādē.
Numismātikas kolekciju naudas zīmes, monētas un investīciju monētas nav jāieskaita skaidras naudas uzkrājumu kopsummā. Ja šādas naudas kopums veido ievērojamu daļu personas mantiskajā stāvoklī, persona informāciju norāda Mantiskā stāvokļa deklarācijā.
MK skatīs arī Finanšu ministrijas iesniegto informāciju par sankcijām par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma nosacījumu pārkāpumu, par ko vēl lems Saeimā.
Paredzēts, ka par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā tiek uzlikts naudas sods līdz 250 latiem. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas kredītiestādē kārtības un termiņa neievērošanu tiek uzlikts naudas sods līdz 500 latiem. Svarīgi uzsvērt, ka katru konkrēto pārkāpumu VID izvērtēs atsevišķi, un, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, piemēros naudas sodu.