Rietumeiropā patēriņš stagnē
Kopumā gan IFA kuluāros, gan arī publiskajās diskusijās dzirdētie plašpatēriņa elektronikas biznesa runas vīri uz tirgus situāciju skatās cerīgi. Pēc vācu nozares uzņēmumu asociācijas gfu Consumer&Home Electronics Gmbh datiem, mājas elektropreču tirdzniecība pasaulē pērn augusi par 4%, Austrumu un Centrāleiropas reģionā – par 11%.
Par to, ka globāli viss kārtībā, liecina arī pēdējie tirgus izpētes kompānijas GfK dati. Tie rāda, ka pārdoto viedtālruņu skaits pasaulē šī gada otrajā ceturksnī audzis par 4%, salīdzinot ar 2016. gada otro ceturksni. Visvairāk – par 13% – Āzijas valstīs, kas strauji attīstās (Vjetnama, Taizeme u. c.), Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā – par 11%.
Savukārt Rietumeiropā tirgus jau tiktāl piesātināts, ka viedtālruņu pārdošana minētajā laika sprīdī samazinājusies par 4%. Turklāt patēriņa lejupslīde Rietumeiropā vērojama jau trešo ceturksni, un tādos lielos tirgos kā Francija un Lielbritānija kritums ir lielāks par vidējo. Austrumeiropā, kur, ekonomikai pēc lejupslīdes sākot atgūties, pamodušies Ukrainas un Krievijas patērētāji, viedtālruņu pirkšana otrajā ceturksnī, pēc GfK datiem, pieaugusi attiecīgi par 22% un 11% iepretī tādam pašam laika sprīdim pērn.
Savukārt Rietumeiropā gada pirmajā pusē vērojams 22% nēsājamo ierīču pārdošanas apjomu pieaugums. Izteikti dominē viedpulksteņi, kas veido 31% no visām Rietumeiropā pārdotajām nēsājamajām ierīcēm, ar 33% pārdošanas apjomu pieaugumu gada pirmajā pusē iepretī tādam pašam laika periodam pērn. Āzijā pieprasījums pēc šāda veida produktiem vēl nav tik strauji augošs.
Salīdzinoši pozitīva ir arī attīstība lielapjoma sadzīves tehnikas (ledusskapji, veļas mašīnas u. tml.) tirdzniecībā. Pērn šis tirgus pasaulē pieauga par 0,5 procentiem, bet šī gada dati jau ļauj prognozēt, ka patēriņš būs lielāks.
Izaugsme arī šajā segmentā atgriežas Krievijas elektropreču tirgū, kur pārdošanas apjomi, pēc GfK datiem, kopš 2014. gada beigām bija sarukuši par 40%. Savukārt šī gada pirmajā pusē tur reģistrēts patēriņa pieaugums par 8% un galvenokārt zemas un vidējas cenas preču segmentos. Rietumeiropā arī nav vērojama īpaša pirkšanas aktivitāte, taču neliels pieaugums ir arī tur. Īpaši pieprasīta ir iebūvētā lielapjoma sadzīves tehnika. Jāuzsver, ka būtisks – 8,5% – pārdošanas apjomu pieaugums vērojams arī Polijā.
Augstāka kvalitāte
Pašlaik televizoru tirgū dominē Ultra HD izšķirtspējas televizori, kas jau ir teju puse no pasaules tirgū pārdotajiem. Taču jaušams, ka OLED jeb organiskā gaismstarotāja diožu un QLED jeb kvantu punktu displeja tehnoloģijas televizori ir tā ražojumu grupa, ko pašlaik virza lielie vadošie televizoru ražotāji.
OLED televizori parādījās tirgū 2014. gadā, tos attīstīja ražotājs LG. Šogad Berlīnē no Dienvidkorejas nākošais ražotājs bija izveidojis pārdesmit metru garu OLED ekrānu tuneli, pa kuru izstādes apmeklētāji varēja ienākt dienvidkorejiešu ražotāja paviljonā.
Šī gada pirmajā pusē pasaulē pārdoti 478 tūkstoši OLED televizoru, kas ir 94% liels pieaugums, rēķinot pret pērnā gada pirmo pusi. OLED pašlaik ir premium segmenta televizori arī tādiem ražotājiem kā Panasonic, Sony, Philips un Loewe.
Modē patlaban ir arī televizori – gleznu un attēlu kā interjera elementu demonstrētāji. Samsung prezentēja QLED tehnoloģijas televizoru The Frame, kura ekrāns pielāgojas videi mākslas darbu vai arī sava fotoalbuma fotogrāfiju rādīšanai. QLED tehnoloģiju šis dienvidkorejiešu ražotājs izmanto arī ieliektajos spēļu monitoros. Jāatzīmē, ka ieliektie ekrāni dominē pamatā spēļu entuziastiem paredzēto dārgo datormonitoru jomā, bet ne televizoru vidē. QLED tiek uzskatīta par Samsung, kas joprojām ieņem līderpozīcijas televizoru tirgū, tehnoloģisko atbildi LG ražotajiem OLED ekrāniem.
To, ka dažādām manipulācijām ar attēlu iespējas ne tuvu nav izsmeltas, rāda jaunais Sony Xperia XZ1 viedtālrunis, kurā iespējama trīs dimensiju skenēšana un attēla izveide, lai pēc tam tos izdrukātu ar 3D printeri.
Līdzīgi attēlam tiek noslīpētas arī skaņas tehnoloģijas. Piemēram, izstādē savas 3D audio iespējas – MBEO 3D –, kas pamatā ir mikrofons skaņas 3D ierakstam un skaņas apstrādes programmatūra, kura orientēta uz virtuālās realitātes efekta pilnīgāku izbaudīšanu, prezentēja vācu audioproduktu ražotājs Sennheiser.
Elektrības taupīšanai
Tehnoloģisko progresu pastarpināti var sekmēt arī dažādi birokrātiski rīkojumi. No 1. septembra Eiropas Savienības (ES) valstīs nedrīkst ražot un tirgot jaunus putekļu sūcējus, kuru jauda būtu lielāka par 900 vatiem (W), un trokšņu līmenis nedrīkst pārsniegt 90 decibelus. Iepriekšējais ES noteiktais jaudas samazinājums – 1600 W – bija 2014. gadā.
Pēc ES institūciju aplēsēm, šādi ES uz 2020. gadu varēs ieekonomēt aptuveni tik lielu elektroenerģijas apjomu, cik gada laikā patērē visas Beļģijas mājsaimniecības. Tirgus dalībnieki jau reaģē, piedāvājot jaunos modeļus, kuros pamatos noslīpētas jau zināmās tehnoloģijas un iegūts elektroenerģijas patēriņa ietaupījums, nesamazinot darbības kvalitāti.
Viens no tirgus līdera – Samsung – ekspozīcijas centrālajiem elementiem bija jaunais putekļu sūcējs Samsung PowerStick Pro ar 150 W sūkšanas jaudu, 32,4 V maināmu litija jonu akumulatora bateriju un 40 minūšu darbības laiku līdz nākamajai uzlādei. To, ka, atjautīgi izmantojot jau zināmo, var panākt ievērojamu efektu, Samsung parāda arī jaunajā veļas mazgājamā mašīnā ar QuickDrive tehnoloģiju, kas intensificē mazgāšanu, tā saīsinot mazgāšanas laiku divas reizes un samazinot enerģijas patēriņu par 20%.
Robotu laikmets
Uzņēmumi ar izstādes organizatoru izpratnē nākotnes tehnoloģiju ievirzi bija sapulcēti atsevišķā zālē IFA Next, dažu labu interesantu novitāti varēja redzēt arī citviet kompāniju stendos. LG demonstrēja smaidīgus robotus, kuru "brāļi" roboti kopš jūlija strādā Seulas lidostā par lidostas apkopējiem, kā arī par lidostas gidiem, kas saprot un savu iespēju robežās spēj atbildēt uz jautājumiem korejiešu, japāņu, angļu un ķīniešu valodā par lidojumiem un pakalpojumiem, kas pieejami Inčhonas Starptautiskajā lidostā. Pēc biļetes noskenēšanas robots var arī aizvest pasažieri līdz viņa reisa izlidošanas vietai.
Smaidīgu robotu Sanbot NANO komandu bija atvedusi arī Ķīnas kompānija QIHAN Technology Co. Ķīnieši izmanto Amazon Alexa balss atpazīšanas tehnoloģijas. Robots, kas apgādāts ar pāri par 50 sensoriem, var gan pasūtīt picu, gan pildīt mājas sarga pienākumus un citu viedās mājas funkcionalitāti.
Kopumā IFA ļauj secināt, ka ražotāji cenšas pārsteigt pircējus, kā vien tik var. Bija redzami arī ledusskapji, kuru sienās iemontēti ekrāni, kas var tikt izmantoti kā dienas plānotāji un interneta portālu aplūkošanas vietas.