Viņš prognozēja, ka Swedbank aktīvs kredītu norakstīšanas periods vairs ilgi neturpināsies, bet banku sektorā kopumā šis process turpināšoties.
Bankām esot dažāda pieeja, kā tās veic kredītu restrukturizāciju un norakstīšanu, tāpēc Mančinskis pieņem, ka šis process turpināsies aptuveni gadu, pusotru. Tiesa, šī prognoze balstīta apsvērumos, ka Latvijā būs neliela ekonomikas izaugsme un arī galvenie sadarbības partneri neieslīdēs recesijā.
Kā skaidroja baņķieris, tieši norakstīto kredītu apjoms un portfeļa amortizācija ir iemesli, kāpēc pēdējo gadu laikā samazinājušies "Swedbank" aktīvi un attiecīgi arī tirgus daļas banku sektora kopējos aktīvos.
2007.gada pirmajā ceturksnī "Swedbank" tirgus daļa banku sektora aktīvos bija 23,8%, bet līdz šā gada trešā ceturkšņa beigām tā bija sarukusi līdz 18,5%. 2007.gada pirmā ceturkšņa beigās bankas aktīvu apjoms bija 4,13 miljardi latu, bet šogad trešā ceturkšņa noslēgumā - 3,824 miljardi latu.
Viņš gan uzsvēra, ka "Swedbank" sev ir deklarējusi, ka tirgus daļa nav tās pašmērķis. "Mērķis ir klientu vajadzību pilnīga apkalpošana, mērķis ir būt par pamata banku klientiem, piedāvājot pilna spektra finanšu risinājumus. Uz to mērķtiecīgi ejam, un ir arī rezultāti, jo "Swedbank" aktīvo klientu skaits katru gadu pieaug, piemēram, šogad trešajā ceturksnī aktīvo klientu skaits palielinājies par 11 000. Tāpat pieaug noguldījumu apjoms, kas, mūsuprāt, ir svarīgs rādītājs," teica bankas vadītājs.
Baņķieris arī pauda uzskatu, ka tirgus daļa sektora kopējos aktīvos neko patiesībā nenozīmē. Tas esot kā salikt apelsīnus kopā ar āboliem un tomātiem un tad mēģināt kaut ko izrēķināt.
"Latvija ir mītnes zeme daudzām bankām, kam Latvija nemaz nav tirgus. Pēdējo gadu laikā nerezidentus apkalpojošo banku bizness ir ievērojami audzis, bet bankām, kas fokusējās uz vietējo tirgu, aktīvi ir mazinājušies, jo kredītportfeļi, no vienas puses, amortizējas un, no otras puses, liela daļa tiek norakstīta.
Aktīvu apjoms, ko bankas uzrāda, lielā mērā ir atkarīgs arī no slikto kredītu norakstīšanas politikas. "Swedbank" šajā ziņā ir viena no aktīvākajām bankām," sacīja Mančinskis.
Vienlaikus viņš uzskata, ka bankas pēdējos gados ir daudz strādājušas pie savas efektivitātes celšanas, mazinot izdevumu bāzi un uzlabojot pelnītspēju.
Runājot par banku pelnītspēju, esot, pirmkārt, jāskata operacionālā peļņa, kas parāda bankas spēju pelnīt no šodienas biznesa, un, otrkārt, jāskata kopējā peļņa, kas saistīta ar pagātnē izsniegto slikto kredītu izstrādi.
"Bankas, kas 2009.-2010.gadā bijušas aktīvākas uzkrājumu nedrošajiem kredītiem veidošanā, šodien jau sāk daļēji atbrīvot šos uzkrājumus, jo ekonomikas atkopšanās bijusi straujāka par prognozēto. Savukārt bankas, kas bija izvēlējušās citu stratēģiju, kopējo peļņu uzrāda zemāku vai neuzrāda nemaz. Tomēr kopumā uzskatu, ka banku sektors ir būtiski uzlabojis savu efektivitāti un pelnītspējai nākotnē ir ielikts labs pamats," sprieda Mančinskis.
Jau vēstīts, ka šā gada trešajā ceturksnī "Swedbank" Latvijā strādājusi ar 28,6 miljonu latu peļņu, salīdzinot ar 5,7 miljonu latu zaudējumiem pagājušā gada trešajā ceturksnī. Kopumā šā gada deviņos mēnešos "Swedbank" Latvijā nopelnījusi 80 miljonus latu.
Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka "Swedbank" šā gada otrajā ceturksnī Latvijas banku sektorā turpināja saglabāt līderpozīcijas galvenajos biznesa rādītājos ar 22% kredītu tirgus daļu un 14,4% noguldījumu tirgus daļu.
Žurnāla "Kapitāls", "IBS Prudentia" un biržas "NASDAQ OMX Riga" veidotajā 2011.gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā "Swedbank" ieņem 2.vietu. Eksperti novērtējuši "Swedbank" kā 573,05 miljonus latu vērtu kompāniju. 2010.gadā "Swedbank" šajā topā arī ieņēma 2.vietu ar 400,96 miljonu latu vērtību.
