Šovasar, 28.–29. jūlijā, Latviju šķērsoja visiespaidīgākā vētra, kāda ir novērota mūsu valstī vasaras laikā. 29. jūlijā Rīgā vēja brāzmas sasniedza 27,4 metrus sekundē (m/s). Daugavgrīvas un Dobeles novērojumu stacijās tika fiksēts vēja ātrums 25 m/s.
Savukārt postošais pērkona negaiss, kas šāgada 11. jūlijā pārgāja pāri Bauskai, nesa līdzi vēja ātrumu 29 m/s. Tiesa, todien postījumi – nolauzti koki, mājām norauti jumti, plaši elektrības atslēgumi un citi postījumi – skāra relatīvi nelielu Latvijas daļu – vien Bausku un tās apkārtni. Mazāki postījumi 11. jūlijā bija Ogres, Siguldas un Cēsu apkārtnē.
Stiprākās valsts vēsturē
Pēdējo 120 gadu laikā Latvijā visstiprākā vētra tika reģistrēta 1967. gada 17. un 18. oktobrī. Liepājā maksimālais vēja ātrums bija 48 m/s, Ventspilī – 41 m/s, bet Liepājas apkārtnē – 40 m/s. Savukārt Rīgā maksimālais vēja ātrums bija ap 20 m/s.
Vēja ietekmē Baltijas jūras piekrastē ūdens līmenis bija par 1,5 metriem augstāks nekā parasti, bet Rīgas līča dienvidu daļā un Daugavā pie grīvas tas bija pat par 1,7 metriem augstāks nekā parasti. Lielākie oficiāli atzītie postījumi bija nolauztie un nogāztie koki. To daudzums Latvijas mežos tika novērtēts aptuveni 12 miljonu kubikmetru koksnes apjomā.
Otra spēcīgākā reģistrētā vētra notika 1969. gada 1. un 2. novembrī. Ventspilī vēja ātrums bija 35 m/s, Rīgā un Ainažos – 40 m/s. Maksimālais vēja ātrums tika novērots Daugavpilī – 44 m/s. Stipras vēja brāzmas turpinājās līdz pat 4. novembrim. Rīgā 2. novembrī ūdens līmenis pakāpās 2,2 metrus virs normāla ūdens līmeņa. Rīgā tika novērots augstākais plūdu risks kopš XIX gadsimta beigām.
Tolaik man bija seši gadi un es dzīvoju Ķengaragā. Atceros, ka ūdens līmenis bija virs Ķengaraga promenādes ceļa, bet lielākie viļņi skalojās tālāk par Daugavas piekrastes piestāvu māju pirmo apbūves līniju. Applūda Jūrmala un Carnikava. Rīgā applūda Kundziņsala, Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis, Daugavgrīva un Bolderāja. Rīgas līča piekrastē viļņu augstums sasniedza piecus metrus. Tika noskalota Jūrmalas pludmale un priekškāpa. Pēc vētras pludmale bija atkāpusies līdz kādreiz slavenā Bulduru restorāna Jūras pērle pamatiem. Šīs vētras dēļ bojā gāja aptuveni 30 cilvēku.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 4. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00