Arī iekšpolitikas jautājums

Ukraina notikušo dēvē par agresiju un Krievijas atteikšanos ievērot brīvas kuģošanas tiesības Melnajā un Azovas jūrā, savukārt Krievija – par apzinātu provokāciju un valsts jūras robežu pārkāpšanu. Kopumā incidenta novērtējums, it īpaši, kas attiecas uz starptautiskajām tiesībām, ir atkarīgs no viedokļa par Krimas pussalas un tās teritoriālo ūdeņu valstisko piederību. De facto pussalu kontrolē Maskava, kamēr Kijeva turpina uzskatīt Krimu par Ukrainas sastāvdaļu, un šādu nostāju ir ieņēmušas arī rietumvalstis.

Krimas piederība abām pusēm ir principa jautājums, un tās uzskatāmi cenšas nodemonstrēt katra savu nostāju. Tajā pašā laikā spēku samērus ir grūti nosaukt par līdzvērtīgiem, kamdēļ Kijevai neatliek nekas cits, kā regulāri vērsties pēc palīdzības pie rietumvalstīm, kuru palīdzība gan nesniedzas īpaši tālāk par maznozīmīgām sankcijām, morālu atbalstu Ukrainai un Krievijas nosodīšanu.

Rietumos, protams, netrūkst arī kareivīgu noskaņojumu, tomēr it īpaši Eiropā dominē reālpolitiķi, kuri saprot, ka atklāts konflikts ar Krieviju dārgi maksās pašiem Rietumiem, kuriem netrūkst problēmu arī bez Maskavas.

Vēl viens iemesls rezervētajai attieksmei ir procesi pašā Ukrainā, par kuriem aizvien biežāk rodas aizdomas, ka daudziem politiķiem ne tik svarīgs ir konflikts ar Krieviju, kā iespēja izmantot tā esamību savu mērķu sasniegšanai.

Arī šoreiz Ukrainas prezidents Petro Porošenko, visticamāk, centās izmantot incidentu Melnajā jūrā, lai paildzinātu atrašanos pie varas, uz 60 dienām nosakot karastāvokli visā valsts teritorijā. Ukrainā 31. martā gaidāmas valsts prezidenta vēlēšanas, bet aptaujas liecina, ka Porošenko ir niecīgas izredzes iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā, nemaz nerunājot par iespēju atkārtoti ieņemt prezidenta amatu. Karastāvokļa laikā politisko aktivitāšu iespējas savukārt ir ierobežotas, kas ļautu Porošenko iegrožot konkurentus un attālināt vēlēšanu datumu.

Rezultāts gan izrādījās ne gluži tāds, kā vēlējās valsts prezidents, jo Ukrainas parlaments – Augstākā Rada, piekrita apstiprināt karastāvokli tikai uz 30 dienām un daļā valsts teritorijas, pie kam ar obligātu nosacījumu, ka prezidenta vēlēšanas netiek pārceltas. Cits jautājums jau ir, vai šīs vēlēšanas atnesīs arī kādas izmaiņas Ukrainas iekšpolitikā, vai arī pēc 31. marta viss turpināsies pa vecam.