Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā 0 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 30. marts
Nanija, Ilgmārs
Ceļotāji nevēlas tērēt laiku ilgiem pārbraucieniem

Arī reģioniem vajag tūristus

Tūrisma industrija var priecāties – lai gan pastāvēja bažas, ka pērn neizdosies pārspēt 2018. gada, t. i. valsts simtgades gada, ārvalstu viesu skaitu, tomēr tas ir izdevies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka 2019. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojuši 1,95 miljoni ārvalstu viesu, kas ir, lai arī nedaudz – par 1,1% –, bet tomēr vairāk nekā 2018. gadā.

Tātad pagājušajā gadā Latviju ir apmeklējuši aptuveni tikpat daudz ceļotāju, cik mūsu valstī ir iedzīvotāju, un, lai gan Latvija pēc šāda radītāja atpaliek, piemēram, no Dienvideiropas valsts Maltas, kurā ārvalstu tūristu skaits pārsniedz iedzīvotāju skaitu aptuveni četras reizes, tomēr kopumā nav slikti. Jāpiebilst, ka tiek pieļauts, ka reālais ārvalstu tūristu skaits Latvijā varētu būt lielāks par 1,95 miljoniem, jo, kā norāda tūrisma eksperti, ceļotāji uzturas arī tādās no privātpersonām īrētās mītnēs, kas oficiālajā statistikā neparādās.  

Saistībā ar to, no kādām valstīm ceļotāji ierodas Latvijā, būtisks jau gadiem ir kaimiņvalstu faktors, un pagājušajā gadā vairāk nekā trešā daļa viesu bija no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Vērā ņemams skaits ciemiņu ieradās arī no tādām netālām Baltijas jūras reģiona valstīm kā Vācija un Somija. 

Taču statistika arī atklāj divus aspektus, kuros vēl aizvien ir, kur augt. Viens no šiem aspektiem saistās ar citu kontinentu tūristu piesaisti – pērn, salīdzinot ar 2018. gadu, ir samazinājies tūristu skaits gan no ASV un Kanādas, gan no Japānas un Ķīnas. Taču otrs aspekts ir saistīts ar to, kā tūrisms tiek vai netiek veicināts mūsu pašu valstī. Jau gadiem tiek runāts, ka tūrisma industrija jāattīsta tā, lai ārvalstu ciemiņi uzturētos ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā. Taču ieinteresēt ceļotājus par ilgāku uzturēšanos ar nakšņošanu reģionos aizvien nav izdevies. Pērn 75% ārvalstu tūristu nakšņojuši viesnīcās un citās tūristu mītnēs Rīgā, vien 8,9% – kūrortpilsētā Jūrmalā, savukārt Liepājā, neraugoties uz dinamisko kultūras dzīvi un lidostas esamību, tikai 2%, bet Daugavpilī, kas mērķtiecīgi strādā, popularizējot savu kolorītu, tikai 1%. 

Jau gadiem tiek runāts, ka būtiski iemesli tam, kādēļ ārvalstu viesi uzturas galvenokārt Rīgā, ir daudzu autoceļu bēdīgā kvalitāte un tūristiem nepielāgotā transporta infrastruktūra. Tūrisma jomas pārstāvji jau daudzkārt ir norādījuši, ka mūsdienās ceļotāji nevēlas ilgu laiku tērēt pārbraucieniem, bet grib ātri nokļūt no vienas pilsētas vai apskates vietas uz nākamo. Taču joprojām trūkst komfortablu satiksmes autobusu (un vilcienu), kas starp Rīgu un pilsētām reģionos kursētu ātri un bez pieturām, pasažierus raiti nogādājot galamērķī.

Top komentāri

sprīdītis
s
Kā var piesaistīt tūristus, ja vēl pirms gada biju Daugavpilī un tur rekonstruētajā par eiropas naudu dzelzceļa stacijā tualetē ir caurumi grīdā kā pirms 50 gadiem PSRS! Šīs elemenrtārās lietas trūkums visas Latvijas teritorijā arī bremzē tūrismu - ārzemnieki negrib zaļās pieturas un piekakātās ceļmalas krūmus vai mežus. L'biešu krastā grantētie ceļi ar trepi ir briesmīgi - ārzemnieks nobrauc 100m un met mašīnu rinķī, nemaz tālāk nebrauc. Ceļu stāvoklis ir vissliktākais pie baltijas jūras krastiem un stāvi un brīnies, kā igauņiem pietiek naudas uzturēt esošos ceļus kārtībā un vēl noklāt ar melno segumu grants ceļus, drīz tur tādu vairs nebūs vispār. Un kur ir asfalts, uzreiz ir tūristu plūsma. Kad paklausies, ko runā tūrisma ierēdņi - ausis vīst un liekas ka tie dzīvo uz marsa vai Mēness
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Savu ekonomiku nesildām?(3)

Gandrīz vai triumfa fanfarām skanot, tika izziņots airBaltic īstenotais, nenoliedzami, stratēģiski svarīgais reiss uz un no Urumču starptautiskās lidostas Ķīnā, uz Latviju atgādājot 900 tūkstošu sejas...

Reitingus krīze pagaidām nekustina(2)

Globālā tendence saistībā ar Covid-19 krīzi ir būtisks valdību reitingu kāpums kā pirmā reakcija uz kritisko situāciju – saliedēšanās visupirms par spīti apjukumam, kritikai un sabiedrību ierobe...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē