Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Balkāni iezīmē kopējo situāciju

Videokonferences režīmā 6. maijā notikušais samits Eiropas Savienība (ES) – Balkāni neviesa skaidrību par reģiona valstu iespējām pievienoties ES, galvenais uzsvars tika likts uz ES finanšu atbalstu Balkānu ekonomikām cīņai ar Covid-19 pandēmiju un tās sekām.

Perspektīva dalība apvienotajā Eiropā Balkānu valstīm tika apsolīta vēl 2003. gadā Salonikos Grieķijā notikušajā ES samitā, tomēr kopš tā laika vezums no vietas nav īpaši izkustējies. Gan tāpēc, ka ES netrūkst problēmu, uz kuru fona tālāka paplašināšanās iedzīvotāju acīs sen ir zaudējusi aktualitāti, gan tāpēc, ka vairākums reģiona valstu, ja arī atbilst atsevišķiem dalības ES kritērijiem, tad tikai formāli, nevis pēc būtības.

Papildus jāņem vērā, ka Balkānu dalību ES aktīvi virza ASV, kas nevēlas pieļaut Ķīnas un Krievijas ietekmes palielināšanos reģionā. Stratēģija ir vienkārša, taču līdz šim bijusi efektīva. Par ģeopolitisku nostāšanos uz atlantiskā ceļa vietējām elitēm tiek apsolīta dalība ES, bet no Vašingtonas atkarīgā apvienotā Eiropa tiek laipni palūgta pievērsties jauno partneru uzturēšanai. Tiesa, tā kā ASV un ES attiecības kļūst aizvien sarežģītākas, Eiropas galvaspilsētas lūgumus sāk dzirdēt aizvien sliktāk.

Pastāv problēmas arī ar nosacīto uzturēšanu, kuras pamata algoritms atkal ir vienkāršs. Rietumeiropas valstu valdības ar ES starpniecību finansē jaunos biedrus, taču tādā veidā, ka šie līdzekļi ar uzviju atgriežas to budžetos un tiek tērēti savu iedzīvotāju vajadzībām. Pa ceļam kaut ko, protams, iegūst arī jaunbiedri, it īpaši to elites, tomēr ieguvumi ar vecbiedru dividendēm nav salīdzināmi.

Vienlaikus algoritma vājā vieta ir, ka tas labi funkcionēja tikai līdz iepriekšējās desmitgades beigu krīzēm, bet pēc tam izdevumi aizvien biežāk sāka pārsniegt ieņēmumus. Pie tam ar tendenci šādam stāvoklim kļūt par ikdienišķu. Fakta konstatējums, ka algoritms kļuvis ekonomiski neizdevīgs, cita starpā bija viens no Lielbritānijas aiziešanas no ES iemesliem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, no Zagrebas samita (videokonferenci organizēja Horvātija kā ES prezidējošā valsts) politiskajā ziņā nekas netika gaidīts, un samita noslēguma deklarācija arī atbilda gaidu līmenim. Ja atmet vispārīgās frāzes par eirointegrācijas perspektīvām, reģionam netika apsolīts vispār nekas, tajā skaitā pat regulāri samiti ES – Balkāni.

Tā vietā daudz tika runāts par Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas lēmumiem piešķirt Balkāniem 3,3 miljardus eiro cīņai ar pandēmijas sekām un ekonomikas atjaunošanai. Protams, apmaiņā pret reformām. Šādi acīmredzami tiek mēģināts mazināt negatīvo iespaidu par ES reakciju uz pandēmiju, kā arī Ķīnas un Krievijas ietekmi reģiona valstīs.

Ir skaidrs, ka Balkānu valstu pievienošanās ES perspektīvas, politkorekti izsakoties, ir neskaidras, bet, ja lieto mazāk korektu terminoloģiju, pārskatāmā nākotnē to vienkārši nav, tas gan nekad nav traucējis radīt perspektīvu ilūziju. Un šis secinājums attiecas ne tikai uz Balkāniem, bet arī uz visiem citiem pievienošanās ES pretendentiem.

Top komentāri

Krējums Saldais
K
"Pastāv problēmas arī ar nosacīto uzturēšanu, kuras pamata algoritms atkal ir vienkāršs. Rietumeiropas valstu valdības ar ES starpniecību finansē jaunos biedrus, taču tādā veidā, ka šie līdzekļi ar uzviju atgriežas to budžetos un tiek tērēti savu iedzīvotāju vajadzībām. Pa ceļam kaut ko, protams, iegūst arī jaunbiedri, it īpaši to elites, tomēr ieguvumi ar vecbiedru dividendēm nav salīdzināmi...". . . .... . Tipisks Latvijas gadījums. Vecbiedru preces, pārtika, īpaši dārzeņi joprojām lētāki, nekā vietējie.
trusis nejaukais
t
atkal viss vienkaarshots liidz nelabumam. nav jau taa ka investiicijas jaunpienaaceejos taa pashas par sevi atgriezhas ar uzviju. vienkaarshi tas tiek panaakts ar ES direktiivaam un regulaam. un tad protams ekonomikas kontrole, naudinjas aizdoshana pretiim sanjemot kontroli un lielaaku pirktspeeju importam no vecaas eiropas valstiim. bet arii no politiskaa viedoklja (jo projekts EU tagad ir primaari politisks projekts) nedod Dievs kaada vastinja kljuus nepaklausiiga EU diktaatam, nekas nepakljauj labaak kaa varas parnjeshana (vai kontrole) ar ekonomikas metodeem. Zhanra klasika.
Draugs
D
Andi, vai nnebūtu laiks pievērsties kaut kam nopietnam????
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē