Bet blēži tikmēr dzīro

Nožēlojami, ka institūcijas, kuru pienākums ir pārstāvēt un arī aizstāvēt valsts un sabiedrības intereses un tiesības, aizvien piekopj "bumbas dzenāšanas"  taktiku, publiskajā telpā mētājoties ar skaļiem paziņojumiem un daļēji pat savstarpējiem pārmetumiem. Proti, te ir runa par finanšu noziegumu izmeklētājiem, apsūdzību uzturētājiem un tiesām, kas ik pa laikam mēdz kritizēt cits citu par nekvalitatīvu darbu finanšu noziegumu apkarošanas jomā, kas tādējādi neļaujot efektīvi iznīdēt finanšu blēžu kastu.

Nupat arī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Podiņš nāca klajā ar asu kritiku tiesu sistēmai, norādot, ka Latvijas tiesu līdzšinējie spriedumi neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu. "Tas, ka finanšu noziegumi neiet mazumā, ir tiesu vaina. Saņemot tik vieglus sodus, noziedznieki tūlīt pat atgriežas jau ierastajā rūpalā, tikai ir kļuvuši vēl gudrāki. No 100 personām noziedzīgajā apritē neatgriežas tikai kādi divi vai trīs," Podiņu citē aģentūra LETA.

Nevar viņam nepiekrist, ka šāda situācija ir traģiska. Tomēr sarunās ar tiesu pārstāvjiem savulaik dzirdēju tikpat skarbu kritiku par finanšu noziegumu izmeklētāju tiesām nodoto lietu kvalitāti, kas nereti nemaz nedod iespēju piespriest bargāku sodu par nosacītu brīvības atņemšanu. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka tiesu pārstāvji arī pauduši, ka viņu ieskatā ne jau reāls cietumsods vienmēr esot izšķirošais faktors, kas nodrošina noziedzīgā nodarījuma seku mazināšanu. Proti, noziedznieki vairāk baidoties no sprieduma, kas paģēr no viņiem piedzīt radītos zaudējumus.

Kuram taisnība, neņemos spriest. Taču joprojām nesaprotu, kāpēc tiesībsargi nevis sasēžas pie viena galda un izveido efektīvu mehānismu, kas ļauj gan noķert, gan notiesāt finanšu noziedzniekus, bet ar stabilu regularitāti publiski " mazgā netīro veļu", vainu par neveiksmēm valsts apdraudējuma novēršanā cenšoties novelt "uz tiem tur".

Un rezultātā – valsts budžetā katastrofāli aizvien trūkst naudas, tiesībsargu struktūras nespēj kvalitatīvi un sistēmiski sastrādāties, visi skaļi vaimanā par nodokļu blēdībām, bet blēži tikmēr dzīro.