Tēma izaugusi no vairākām savstarpēji saistītām problēmām, kuras ar vienu voluntāru lēmumu nevar atrisināt. Jau daudzus gadus uzņēmēji no politiķiem prasa, bet saņem pretī tukšus solījumus par birokrātijas mazināšanu, to paceļot teju valstiskas panacejas līmenī. Pēdējā laikā saistībā ar sabiedrības gatavināšanu taupības režīmam un nepieciešamībai atrast milzīgus papildu līdzekļus aizsardzības izdevumiem runas par birokrātijas mazināšanu pāraugušas vēl ambiciozākā un plašākā tēmā par nepieciešamību efektivizēt valsts pārvaldi. Visbeidzot šis milzīgais, tik viegli nesakošļājamais mērķis izspļauts, to reducējot uz pagaidām mutisku lēmumu par attālinātā darba iespēju sašaurināšanu.
Ceturtdien šis viss ieguva jau farsa aprises, kad internetā un pēc tam ziņu lentēs burtiski uzsprāga premjeres Evikas Siliņas intervija mazzināmam uzņēmējam Armandam Brokam, kurš savu kapitālu nopelnījis sliktas slavas apvītajā nebanku kreditētāju biznesā un tagad kļuvis par YouTube blogeri ar politiskām ambīcijām (pēc politiķu stāstītā, centies meklēt iespējas pieslieties gan ZZS, gan Apvienotajam sarakstam, kā arī ticies ar korupcijas skandālos ierauto Māri Martinsonu). Cenšoties pielāgoties Trampa komunikācijas un lēmumu pieņemšanas stilam, Broks apjautājās, vai premjere dzirdējusi par miljardiera Īlona Maska jauno valsts pārvaldes efektivitāti Trampa administrācijā, uz to premjere atbild: "Arī mēs šajā virzienā esam domājuši", – un mirkli vēlāk Broks jau tiek uzaicināts šādai lomai. Pēc dažām stundām premjere no sarunātā publiski norobežojās.
Kāds efektivitātei un birokratizācijas mazināšanai sakars ar lozungu "sadzīsim birokrātus atpakaļ Rīgā"? "Ja mēs gribam maziem solīšiem kaut kādā veidā veicināt šo sabiedrības un varas dialoga uzlabošanos, uzticēšanās atjaunošanos, es domāju, ka te ir jāmeklē tas risinājums," pēc tikšanās ar premjeri šai sakarā minēja prezidents, beidzot no aizdurves izvilkdams patieso pēkšņās kampaņas iemeslu. Patiesībā aiz šīm haotiskajām darbībām un izteikumiem stāv varas meklējumi pēc ātrākā, efektīvākā veida, kā sabiedrības dusmas novadīt prom no sevis. Kā? Parādot ar pirkstu pelēkās, valsts līdzekļus neefektīvi patērējošās un pie tam vēl no mājām strādājošās (tātad gan jau slinkojošās) birokrātu masas virzienā.