Stēre, jāatgādina, kopš 2021. gada vēlēšanām vada mazākuma valdību, kura sākotnēji sastāvēja no Darba un Centra partijas, bet beigās – tikai no Darba partijas, jo centristi koalīciju pameta. Vairākumu balsojumos parlamentā mazākuma valdībai nepieciešamības gadījumos tikmēr nodrošināja mazāki kreisie spēki (zaļie un radikālie kreisie) – tādas partijas kā Kreisie sociālisti un Sarkanie (pēdējie daudzos jautājumos sludina gluži vai kristāldzidru komunismu).
Iepriekšējās vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu ieguvusī Darba partija šo panākumu spēja atkārtot arī šoreiz, turklāt pat nedaudz palielinot savu pārstāvniecību nākamā sasaukuma parlamentā: kā liecina pagaidām provizoriskie vēlēšanu rezultāti – līdz 53 no kopumā 169 vietām. Visām kopā minētajām piecām partijām, kuras, neraugoties uz savstarpējām pretrunām un ideoloģiskajām atšķirībām, tradicionāli tiek dēvētas par kreiso bloku, tikmēr būs 87 deputātu mandāti, kas tad arī ļaus Stērem saglabāt premjera krēslu. Gana ticams – arī šoreiz kā mazākuma valdības vadītājam.
Savā ziņā ne mazāk svarīgs šo vēlēšanu rezultāts tikmēr ir arī ievērojamās izmaiņas spēku samēros labējā nometnē, par kuras galveno partiju vairāk inerces dēļ joprojām tiek uzskatīta Konservatīvā partija. Tostarp labējā bloka uzvaras gadījumā tika gaidīts, ka premjera krēslā atgriezīsies konservatīvo līdere Erna Solberga, kura šo posteni ieņēma no 2013. gada līdz 2021. gadam. Tajā pašā laikā pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu labējo partiju vidū (un vienlaikus atbalstu, lielāku nekā visas pārējās labējās partijas, kopā ņemtas) ieguva jau pieminētā Progresa partija. Vietu samērs nākamā sasaukuma parlamentā – 48 vietas Progresa partijai un 24 vietas konservatīvajiem – runā pats par sevi.
Kopējais secinājums savukārt varētu skanēt, ka gadījumā, ja Norvēģijas iekšpolitikā nekas nemainīsies (bet nekas neliecina, ka varētu sekot kādas būtiskas pārmaiņas), tad nākamo pēc četriem gadiem gaidāmo vēlēšanu rezultāts būs nacionālkonservatīvo triumfs un lielā mērā radikāls pagrieziens pa labi. Šī gana reālā perspektīva būs nopietns izaicinājums Stērem premjera amatā, un jebkurā gadījumā būs interesanti vērot, kā viņš centīsies tikt ar šo izaicinājumu galā.