Cilvēki, kuri strādā paši sev

Taču savdabīga ir arī politiķu attieksme, kas izpaudās, piemēram, tajā, ka pašnodarbinātajiem un kopumā tiem cilvēkiem, kas strādā paši sev, pirmajā dīkstāves pabalstu piešķiršanas posmā uzmanība vispār netika pievērsta. Tas, ka finanšu ministram Jānim Reiram jau gadiem ir iebildumi pret mikrouzņēmumiem, ir zināms ikvienam, kurš seko šī politiķa retorikai, un noslēpums nav arī tas, ka īpašas simpātijas nepelna tādi nodarbinātības risinājumi kā pašnodarbinātais, individuālais komersants, patentmaksas maksātājs un vēl dažādi citi varianti, kuros strādājot cilvēks nav klasiskais darba ņēmējs, kurš tiek nodarbināts, pamatojoties uz tipveida darba līgumu. 

Tomēr mūsu politiķiem būtu svarīgi apzināties, ka statuss, ko angliski definē kā Self-employed persons, tātad pašnodarbinātas personas (taču niansētākā izpratnē nekā pašnodarbinātā statuss Latvijā), nav raksturīgs tikai un vienīgi mūsu valstij. Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs Eurostat vēsta, ka 2018. gadā šādi paši sev darbu nodrošinošie cilvēki bija "14% no visa ES strādājošo iedzīvotāju, vecumā no 15 līdz 74 gadiem, skaita jeb kopumā 32,6 miljoni cilvēku", un mūsu valsts šajā aspektā nebūt nav ES rekordiste. Pirmajā vietā ierindojas Grieķija (30% no visa strādājošo skaita ir pašnodarbinātie), seko Itālija (22%), Polija (18%) un Rumānija (17%). Savukārt par 10% mazāks pašnodarbināto personu īpatsvars ir Dānijā (8%), Luksemburgā (8%), Vācijā (9%) un Zviedrijā (9%). Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs šis īpatsvars ir robežās no 10% līdz 12,5% un tātad mazliet zemāks par ES vidējo līmeni. 

Protams, ar nodokļiem saistītie aspekti šādām personām, kas strādā pašas sev, dažādās valstīs atšķiras, taču būtiskākais ir tas, ka Eurostat dati nepārprotami parāda – pašnodarbinātība kā iztikas pelnīšana nav nekāda Latvijas dīvainība, bet normāla parādība visā ES. Turklāt tiek pieļauts, ka, daudzām nozarēm digitalizējoties, tādu pašnodarbināto (jēdziena plašākajā nozīmē), kuri dzīvo vienā ES dalībvalstī, bet veido, piemēram, informācijas tehnoloģiju vai biznesa konsultāciju projektus citās dalībvalstīs, kļūs aizvien vairāk.