Šī tikšanās, jāatgādina, paredzēta ar mērķi pārliecināt Ziemeļkoreju atteikties no kodolieročiem. Vismaz oficiāli Ziemeļkorejas līderis Ķīnā arī apliecināja gatavību spert šādu soli, tomēr ar piebildi, ka tikai gadījumā, ja viņa vadītajai valstij tiks sniegtas atbilstošas drošības garantijas.
Ko Kims Čen Uns saprot ar atbilstošām drošības garantijām, pagaidām nevienam nav īsti skaidrs, tomēr var nešaubīties, ka prasības nebūs no mazākajām. Piemēram, ziemeļkorejieši var pieprasīt, lai no Dienvidkorejas tiktu izvesti visi tur dislocētie ASV spēki. Skaidrs, ka Phenjanā nav nekādas ticības Vašingtonai, vēl jo vairāk tāpēc, ka ASV bieži un ar apbrīnojamu vieglumu atsakās vai draud atteikties no savām starptautiskajām saistībām – pēdējais uzskatāmais piemērs ir vienošanās par Irānas kodolprogrammu.
Rezultātā ziemeļkorejiešu prasības, visticamāk, tiks atzītas par pārmērīgām un tikšanās noslēgsies bez vērā ņemamiem rezultātiem, tomēr ne velti Ziemeļkorejas līderis pirms tikšanās ar Trampu apmeklēja Ķīnu, gatavojas tikties ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džē Inu un, iespējams, arī ar Japānas un Krievijas vadītājiem. Neviena no šīm valstīm nevēlas, lai Korejas pussalā pastāvētu kodolkara draudi, un visas (pat ja tas netiek atzīts atklāti) labprāt redzētu ASV ietekmes reģionā samazināšanos. Lai arī ilgtermiņa intereses attiecībā uz Ziemeļkoreju reģiona valstīm katrai savas, tieši šobrīd vēlmes pamatvilcienos saskan un attiecīgi var pieņemt, ka kaimiņi ar lielāku vai mazāku entuziasmu, taču atbalstīs ziemeļkorejiešu prasības.
Būtībā Ziemeļkorejas līderis pirms tikšanās ar Trampu veic nopietnus sagatavošanās darbus, tajā skaitā visu acu priekšā no odioza diktatora pārtopot par gluži pieņemamu politiķi, ar kuru nav kauns arī tikties un runāt. Pēc šādas sagatavošanās, ja tikšanās ar Trampu beigsies ar neveiksmi, atbildību par to vairs nebūs iespējams uzvelt vienam pašam Kimam Čen Unam, vismaz daļa no atbildības tiks pāradresēta arī ASV prezidentam, kurš nebūs izrādījis nekādu izpratni un pretimnākšanu. Ļoti ticams, ka tieši tāds arī ir Ziemeļkorejas mērķis, un patiesībā jautājums par kodolatbruņošanos pat neatrodas Phenjanas dienas kārtībā.
Trollis JT