Marta sākumā Pārstāvju palāta apstiprināja likumprojektu, kas paredz ASV divpusējās attiecības ar pasaules valstīm vērtēt arī pēc tā, kādas ir šo valstu attiecības ar Taivānu.
Likumprojektā teikts, ka ASV sekmēs Taivānas dalību starptautiskajās organizācijās, kā arī nepieciešamības gadījumos īstenos politisko un ekonomisko spiedienu pret valstīm, kuras nepietiekami veicina Taivānas centienus.
Likumprojekts, kura acīm redzams mērķis ir Ķīnas starptautiskās ietekmes mazināšana, gan vēl jāapstiprina ASV Senātam un jāparaksta prezidentam Donaldam Trampam, tomēr nav šaubu, ka vilcināšanās šajā ziņā nebūs. Kā republikāņu vairākums Senātā, tā Tramps pret Pekinu ir noskaņoti daudz radikālāk nekā Pārstāvju palātā vairākumā esošie demokrāti.
Ņemot vērā, ka nedz kontinentālā Ķīna, nedz Taivāna nav atteikušās no pretenzijām uz visu Ķīnas teritoriju un uzskata sevi par vienīgajām Ķīnas valdībām, likumprojekts ir mēģinājums atjaunot pagājušā gadsimta otrās puses situāciju, kad gan valstis, gan starptautiskās organizācijas oficiāli atzina tikai vienu no abām Ķīnām, bet ar otru uzturēja ļoti ierobežotus sakarus. Tostarp līdz 1971. gadam Taivāna bija arī ANO Drošības padomes patstāvīga dalībvalsts.
Līdz šodienai abu Ķīnu spēku samēri gan ir radikāli mainījušies, tajā skaitā Taivānu oficiāli atzīst vairs tikai 15 pasaules kartē grūti atrodamas valstis, un arī salu Ķīnas ekonomikas apmēri ir kļuvuši mazāki nekā vairākās kontinentālās Ķīnas provincēs.
Tajā pašā laikā ģeopolitiski Taivānas faktors joprojām ir kārts, kuru iespējams izspēlēt pret kontinentālo Ķīnu, un tieši to vēlas darīt ASV kongresmeņi.
Pēc visa spriežot, no ASV sabiedrotajiem un vasaļiem ir paredzēts pieprasīt, lai viņi intensificē attiecības ar Taivānu, kas neizbēgami novedīs pie attiecību ar Pekinu pasliktināšanās, pie kam galvenā cietēja būs ekonomiskā sadarbība. Savukārt valstīm, kuras intensificēt attiecības nevēlēsies, tiks draudēts ar ASV ekonomiskajām sankcijām, un ļoti ticams, ka ASV arī neskoposies ar sankciju ieviešanu.
Rezultātā ASV atbalsts Taivānas demokrātijai (kā tas tiek formulēts oficiāli) solās kļūt par jūtamu politisko instrumentu Ķīnas ekonomisko iespēju ierobežošanai.
Vienīgā problēma, ka maksāt, pie kam vārda tiešajā nozīmē, par ASV centieniem nāksies ne jau pašām ASV, bet gan valstīm, pret kurām tiks vērsts Vašingtonas spiediens.
bet