Eiropas perspektīvas

Vēl šā gadsimta sākumā ASV vienpusējā kārtā, pat nemeklējot īpašus attaisnojumus, izstājās arī no cita savulaik ar PSRS parakstīta līguma par pretraķešu aizsardzību, un šobrīd starp ASV un Krieviju ir spēkā tikai Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums jeb START III. START III darbības beigu termiņš tikmēr ir gaidāms jau 2021. gadā, un nekas neliecina, ka lielvalstis grasītos pagarināt vienošanos, noslēdzot jau START IV.

Tā vietā ASV un Krievija ar augstu ticamības pakāpi izvēlēsies INFT gadījumā pārbaudītu stratēģiju, vainojot viena otru līguma pārkāpšanā un ģeopolitiskajās ambīcijās. Rezultātā jau pēc diviem gadiem pārstās darboties visi nozīmīgākie līgumi par kodolbruņojuma ierobežošanu.

Nav grūti paredzēt arī tālāko notikumu attīstību. Pastāvot abpusējai neuzticībai, kā arī militārās loģikas ietvaros abas puses centīgi "ierobežos potenciālo pretinieku", "saglabās spēku līdzsvaru" utt., kas gan ir tikai skanīgi attaisnojumi jaunai bruņošanās sacensībai. Īpaši neiepriecinošas ir Eiropas perspektīvas, kuru gaida pārtapšana par jauna aukstā kara vienu no galvenajiem karalaukiem.

Ja atsāksies bruņošanās sacensība, tad tieši Eiropā tiks izvietota lielākā daļa atdzimušo Pershing un tieši uz Eiropu tiks notēmēts vairākums atdzimušo Pionieru. Tas pats attiecas arī uz Āziju, kur bruņošanās sacensībā tiks ierauta Ķīna, tomēr galvenās problēmas gaida eiropiešus, kuru ievērojamai daļai jau tikai šo raķešu nosaukumi raisa nepatīkamas atmiņas.

Papildu tam šīs maz optimistiskās perspektīvas ir izraisījušas arī Eiropas politiskās elites satraukumu. Tās vecākās paaudzes pārstāvji vēl atceras grandiozās aukstā kara laika protesta demonstrācijas, kas bija vērstas pret kodolieročiem un ASV militāro klātbūtni Eiropā. Ja atsāksies bruņošanās sacensība, ir maz šaubu, ka atdzims arī pretkara kustība, kura var kļūt par to salmiņu, kas salauž kamieļa, šajā gadījumā iekšpolitisko pretrunu jau tāpat pārņemtās apvienotās Eiropas, muguru.

Tieši tāpat bruņošanās sacensības atgriešanās draud uzkurināt domstarpības starp to galvenokārt vecās Eiropas politisko eliti, kura vēlas distancēšanos no ASV un īstenot patstāvīgu kursu, no vienas puses, un izteikti proamerikānisko elites daļu, no otras puses. Pie kā tas novedīs, var labi redzēt ASV, kur savā starpā, neizvēloties metodes, konkurē nosacītie globālisti un izolacionisti.