Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Eiropu apdraud Japānas ekonomiskais scenārijs

Slikta demogrāfija, augoši parādi – tāda ir Eiropas, sevišķi tās rietumu daļas mūsdienu realitāte, kas sevi īpaši pieteikusi tieši aizejošajā desmitgadē. Ekonomiskais pieaugums uz lētiem kredītiem stutētā nekustamā īpašuma tirgū un augošiem valdību tēriņiem, kā arī finanšu sektora peļņas stutēšana ar apšaubāmiem vērtspapīru atvasinājumiem pagājušās desmitgades izskaņā pasauli noveda pie iespaidīgākās finanšu krīzes kopš Lielās depresijas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Iespējams, ar Covid-19 saistītie ekonomiskie postījumi būs iespaidīgāki nekā pārmērīgas kreditēšanas un patēriņa izraisītā krīze 2007.–2009. gadā, taču pagaidām par to vēl ir pāragri spriest. Tomēr vienu var pateikt diezgan droši – tās ekonomiskās nepatikšanas, ko piedzīvojam patlaban saistībā ar vīrusa izplatību, no iepriekšējās krīzes palikušās negācijas pastiprinās vēl vairāk. Sevišķi tas izpaudīsies Eiropā, kur ekonomika ir ļoti trausla.

Lai glābtos no ilgstošas ekonomiskās depresijas pēc iepriekšējās krīzes un veicinātu naudas apriti ekonomikā, centrālās bankas veica triljoniem dolāru un eiro vērtu valdības obligāciju uzpirkšanu, tādējādi samazinot šo parāda vērtspapīru procentuālo ienesīgumu, kas galu galā lika kristies arī kopējām aizdevuma likmēm. Lētāki kredīti palīdzēja iekustināt pasaules tautsaimniecību, tomēr šī procesa ēnas puse ir par kārtu lielāki parādi nekā pirms iepriekšējās finanšu krīzes. Gala rezultātā aizvien vairāk naudas ir nepieciešams, lai tiktu galā ar iepriekšējām saistībām, un aizvien mazāk paliek, ko tērēt, kas tādējādi veicinātu ekonomiku gan uz patēriņa, gan ražošanas rēķina.

Pašreizējie valdību un centrālo banku īstenotie pasākumi ir samērīgi, lai izvairītos no brīvā kritiena ekonomikā un pēc tam pakāpeniski sakārotu tautsaimniecību.

Tomēr, tā kā jau pirms krīzes daudzu Eiropas valstu (šajā ziņā īpaši uzskatāms piemērs ir Itālija) tautsaimniecība tika stutēta tieši uz valdības parāda pieauguma rēķina, tad var teikt, ka šobrīd situācija ir neapskaužama. Itālijas gadījumā sevi īpaši pieteica strauji augošās saistības un vienlaikus ļoti zema ekonomiskā izaugsme, valdības parādam pēdējos gados atrodoties pie 135% atzīmes pret valsts iekšzemes kopproduktu. Grieķijā maksātnespējas problēmas sākās pie pieticīgākas parādu nastas – 2008. gadā tās valdības parāds bija 109,4%, bet 2009. gadā – 126,7% pret IKP. Tagad, pēc Covid-19 uzliesmojuma, situācija Eiropā ir pasliktinājusies vēl vairāk, līdz ar to centieni saglabāt Itālijas un vēl atsevišķu valstu maksātspēju prasīs aizvien vairāk spēka. Ja ar vīrusu izdotos ātri tikt galā, Eiropā diezgan ātri varētu atgūties līdz pirmskrīzes līmenim, tomēr tālākai izaugsmei enerģijas var aptrūkties resursu trūkuma dēļ. Tas vedina domāt, ka nākotnes ekonomiskā izaugsme solās būt visai nepārliecinoša, līdzīgi kā tas bijis Japānai pēc iespaidīgās recesijas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Uzlecošās saules zemei aizvien izteiktākas sabiedrības novecošanās dēļ ir līdzīgas problēmas kā Eiropai, turklāt ir lielākais valdības parāds, kas pēdējos gados pārsniedzis 230% pret IKP. Turklāt tautsaimniecībā lejupslīde valstī sākusies jau pagājušā gada nogalē, vēl pirms Covid-19 uzliesmojuma, IKP pagājušā gada pēdējā ceturksnī krītoties par 0,7% pret šo periodu 2018. gadā. 

Top komentāri

reptilis
r
Japānai ir atšķirība no Itālijas...Grieķijas ...un tā ir ļoooti liela - Japānas parāds ir jēnās un tas ir parāds saviem iedzīvotājiem...un Japānai ir ražošana,kuru Grieķija un Itālija lielā mērā ir zaudējušas ar dalību ES..... Japānu nevar salīdzināt ar ES ,jo ES ir arī valstis ,kurām nav EURO. Japānu var salīdzināt ar ASV,kur arī parāds ir dolāros....robotizācija,ķimizācija,automatizācija -nav vajadzīgi tik daudz cilvēki! Pēc autora rakstītā visprogresīvākās vietas pasaulē ir Āfrika un arābu valstis..:))))
spriidiic
s
Atslēgas vārdi - krīze ir sākusies pagājušā gada nogalē . Ja covida nebūtu , nāktos izgudrot citu iemeslu februārī notikušajam kraham.
kā saka
k
Eiropas vērtības visā savā krāšņumā, labi nogatavojušas...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē