ES naudu vēstures izpētei!

Jāteic, ka mūsu valstī humanitāro un sociālo jomu pētījumi nereti tiek aizbīdīti otrajā plānā, jo nav tiešā veidā komercializējami, un to vērtība parasti nav definējama konkrētos ciparos, ko var ierakstīt grāmatvedības tabulās. Taču tagad ES mērogā iecerēta attieksmes maiņa. 

Saistībā ar ES nākamo daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam "ir laba ziņa tieši tiem pētniekiem, kas darbojas humanitārajās un sociālajās zinātnēs, jo iepriekš ES mērogā koordinētais atbalsts bija vērsts galvenokārt uz eksaktajām lietām, bet tagad ienāk arī humanitārā joma, kā arī radošās industrijas," nesen sarunā ar Dienu un citiem medijiem apstiprināja EP deputāts Ivars Ijabs  (politiskā grupa Renew Europe/Attīstībai/Par!). Deputāts arī akcentēja, ka ir iecerēts novērst to, ka tā dēvētās vecās ES dalībvalstis iegūst iespēju zinātnē ieguldīt ievērojami vairāk līdzekļu nekā jaunās dalībvalstis, kuru vidū ierindojas arī Latvija.

Te gan jāteic, ka atšķirība starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm jeb ES teritorijas rietumiem un austrumiem tiek uzsvērta ne tikai saistībā ar naudas sadali, bet arī ar vēstures izpratni. "Centrālās un Austrumeiropas valstis 50 gadu ir eksistējušas aiz dzelzs priekškara, kur objektīva vēstures pētniecība nevarēja notikt, un mēs joprojām sastopamies ar fenomenu, ka Eiropas vēsture tiek rakstīta no Rietumeiropas skatupunkta. Nacisma noziegumi ir ļoti plaši pētīti un par tiem visā pasaulē ir sniegta ļoti plaša informācija. Staļinisma noziegumi joprojām ir maz pētīti un maz izprasti," akcentēja EP deputāte Dace Melbārde (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ NA) un, tāpat kā Ijabs, uzsvēra, ka, veidojot ES budžetu 2021.–2027. gadam, tiek domāts par iespējām piesaistīt finansējumu pētījumiem sociālajās un humanitārajās jomās, un aicināja Latvijas vēsturniekus šīs iespējas nepalaist garām. 

Vēl pagaidām Eiropas Vēstures namā, kas Briselē atrodams tieši līdzās EP, redzams, ka ES dibinātājvalstīm veltīts ievērojami vairāk uzmanības nekā jaunajām dalībvalstīm, tostarp arī Baltijas valstīm. Jācer, ka ES finansiāli atbalstītie projekti un Baltijas vēsturnieku ieinteresētība nākotnē nodrošinās vispusīgāku skatījumu.