Paraugoties uz situāciju racionāli, jāteic, nav pamata naivai ticībai, ka Finanšu ministrija piedāvās nodokļu politiku, kas gan sekmēs Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi un iedzīvotāju labklājības vēl straujāku pieaugumu, gan apturēs cilvēku aizbraukšanu strādāt uz turīgākajām valstīm, gan veicinās pašmāju un ārvalstu investīcijas uzņēmumu attīstībā, turklāt beidzot būs tāda nodokļu politika, par ko sajūsmā gavilēs visa sabiedrība. Taču nav arī pamata nīgri teikt, ka ierēdņiem un pieaicinātajiem ekspertiem atkal nekas labāks par "nodokļu putras savārīšanu" (kā pērn situāciju raksturoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis) nesanāks. Ja labi grib, ikviens – arī ierēdņi un eksperti – var mācīties no kļūdām un atbrīvoties no putras domāšanā un rīcībā.
Tas, ko tiešām būtu svarīgi sagaidīt no jaunās nodokļu politikas, ir skaidrs redzējums, kādas ir Latvijas ekonomikas prioritātes.
To, ka Latvijā lieliskas idejas diemžēl saēd neizlēmība un putrošanās, Dienai gadiem sacījuši uzņēmēji, juristi un pat paši politiķi.
Teiksim, ja Latvija vēlas būt valsts, kuras ekonomikā stabila niša ir mazajam biznesam, tad vajadzīgs jauniem, nelieliem uzņēmumiem izdevīgs normatīvais regulējums ar viegli saprotamu un vienkāršu nodokļu režīmu, lai nebūtu tā, ka biznesa sācējs paklūp, nevis kļūdoties uzņēmējdarbības plānā, bet kādā tik samudžinātā normatīvā regulējuma niansē, ka tajā, tā sakot, kaklu var lauzt pat nodokļu eksperti.
Un ja atzīts, ka nepieciešams novērst problēmu, uz kuru norādījis labklājības ministrs Jānis Reirs – nevis 3% vai 5%, bet pat aptuveni 30% strādājošo Latvijas iedzīvotāju ir sociāli neaizsargāti, arī vajadzīga izlēmīga rīcība. Cienījamie politiķi, tad sekojiet Igaunijas piemēram, ieviesiet noteikta apjoma minimālās sociālās iemaksas, tikai skaidri definējiet kritērijus, uz kuriem strādājošajiem attiecas, uz kuriem neattiecas, sacīsim, obligāts nosacījums maksāt sociālās iemaksas vismaz no 75% no minimālās algas, un nodrošiniet konkrētus ieguvumus, kas tagad un tūlīt izriet no veiktajām sociālajām iemaksām! Nav noslēpums, ka iecerētais obligāto minimālo sociālo iemaksu modelis tika kritizēts arī tāpēc, ka bija aizvirzījies pa ceļu "izņemot tādus un tādus gadījumus, tad vēl tādus un tādus ...", turklāt nebija saistīts ar tūlītējiem ieguvumiem iedzīvotājiem.
Protams, nav iespējama nodokļu politika, kas patiktu visiem, it īpaši tāpēc, ka netrūkst cilvēku, kuri allaž teiks – pagātnē viss bija labāk, jo viņi neprot citādi domāt. Būs arī cilvēki, kuri centīsies radīt iespaidu "viss Latvijā ir slikti!". Lai atbruņotu skeptiķus, Finanšu ministrijai ir svarīgi piedāvāt skaidrus mērķus un loģisku ceļu uz tiem, neiestiegot neizlēmības un putrošanās purvā.
TrollisJT
reptilis