Jāatbild nevis īpašniekam, bet autovadītājam

Taču šis tracis man atgādināja tēmu, par ko rakstīju pagājušā gada pavasarī, proti, toreiz lūdzu gan Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) vadībai, gan apdrošinātāju pārstāvjiem izskaidrot, pēc manām domām, ne visai loģisku sistēmu – kādēļ OCTA ir piesaistīta nevis katram konkrētajam autovadītājam, bet gan faktiski konkrētai automašīnai jeb transportlīdzekļa īpašniekam. Respektīvi, pērkot OCTA, es apdrošinu nevis personīgi savas rīcības iespējamās negatīvās sekas, bet gan sekas, kuras var radīt manā īpašumā esošā automašīna. Kā zināms, viens no būtiskiem kritērijiem, kurus ievēro apdrošinātāji, nosakot OCTA polises cenu, ir tā sauktā Bonus-malus sistēma, kurā reģistrēti visi auto īpašnieki vai turētāji, kas iegādājas OCTA polises un atbilstoši virknei parametru tiek iedalīti klasēs no 1. līdz pat 17. Būtībā tas nozīmē – ja negadījumu ar manu automašīnu izraisīs cita persona, bet seku novēršana tiks kompensēta no manis iegādātās OCTA polises, visas Bonus-malus sistēmā paredzētās sankcijas izjutīšu es, nevis avārijas izraisītājs. Bet sankcijas ir pavisam vienkāršas – "kritiens" Bonus-malus klasē, kas automātiski nozīmē nākamās manas iegādājamās OCTA polises cenas sadārdzināšanos.

LTAB toreiz man skaidroja, ka OCTA likuma izstrādes gaitā tikusi ņemta vērā lielākajā daļā Eiropas dominējošā prakse, ka OCTA tiek piesaistīta transportlīdzekļa īpašniekam, turklāt OCTA ietvaros tiek segti jebkura transportlīdzekļa tiesīgā lietotāja nodarītie zaudējumi. Un vēl vairāk – sistēma, kāda izveidota Latvijā, esot nesalīdzināmi izdevīgāka pašiem autovadītājiem, jo ar vienu un to pašu transportlīdzekli var braukt vairāki ģimenes locekļi, un katram autovadītājam, kuram īpašnieks uztic savu automašīnu, nav nepieciešams iegādāties savu OCTA polisi. It kā loģiski, tomēr nepārliecinoši, jo tik un tā sistēma faktiski paredz sodīt nevis auto vadītāju, bet īpašnieku. Manā skatījumā tas nav godīgi.

Drīzāk patiesie OCTA esošās kārtības iemesli slēpjas citā LTAB atbildes teikumā: "Arī, skatoties no drošības kontroles aspekta, pārbaudīt OCTA polises esamību pie esošās sistēmas ir daudz vieglāk, kas būtībā ir ES direktīvas un OCTA mērķis." Lūk – jo tā ir vieglāk kontrolēt! Un valstij (lasi – sistēmai) ir mazsvarīgi, ka sodu līdz ar vainīgo nākas uzņemties arī tam, kurš ne pie kā nav vainīgs.

Un šobrīd, kad OCTA polišu cenas pēkšņi ir uzlēkušas absurdos augstumos, uzskatu, ka ir jāvērtē iespēja mainīt šo ne visai godīgo sistēmu, atsakoties no PSRS laikos ierastā "kolektīvās atbildības" principa. Katram ir jāatbild par savas, nevis citu rīcības sekām. Un es neredzu nevienu objektīvu iemeslu, kas likumsargiem kavētu īstenot drošības kontroli.