Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +20 °C
Daļēji saulains
Otrdiena, 18. jūnijs
Madis, Alberts

Jaunkaledonijas nebeidzamais stāsts

Vakar (pēc vietējā laika) Francijas aizjūras teritorijā Jaunkaledonijā ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons, cerot, ka viņa klātbūtne spēs apturēt arhipelāgā jau vairāk par nedēļu ilgstošos vardarbīgos protestus.

Pēdējie sākās Francijas varas iestāžu iecerētās vēlēšanu sistēmas reformas dēļ, un pirmkārt jau tos veicināja iecere piešķirt balsstiesības visiem tiem Francijas pilsoņiem, kuri arhipelāgā pavadījuši desmit vai vairāk gadu. To neatkarības piekritēji, kuru pārliecinošo vairākumu veido šo salu iedzimtie jeb kanaki (gandrīz 50% no iedzīvotājiem), uzskata par mēģinājumu palielināt Parīzes atbalstītāju skaitu.

Šeit jāpaskaidro, ka Jaunkaledonijā atrodas iespaidīgi niķeļa rūdas krājumi (25% visas pasaules rezervju) un arī iegūta tā tiek lielos apjomos. Taču visi ienākumi no ieguves nonāk Parīzē, kura pēc tam piešķir arhipelāgam subvencijas, sadalot tās pēc saviem ieskatiem. Rezultātā kanaki ir paši nabadzīgākie un mazāk izglītotie no visiem Francijas aizjūras teritoriju iedzīvotājiem, bet algas no Francijas atbraukušajiem ierēdņiem un citu jomu darbiniekiem ir vidēji divas reizes lielākas nekā Francijā.

Uz šāda fona gadu desmitiem rit cīņa par arhipelāga neatkarību un taisnīgu līdzekļu sadali. 1998. gadā pēc ilga, būtībā latenta pilsoņu kara tika panākta vienošanās, ka pēc 20 gadiem notiks trīs referendumi par salas neatkarību, pēdējais no kuriem būs izšķirošais. Divi no referendumiem notika 2018. gadā (ar dalību 83%, no kuriem par neatkarību nobalsoja 44%) un 2020. gadā (87% un 47%). Formāli notika arī trešais referendums – 2021. gadā –, par kuru tika uzskatīts, ka tas noslēgsies ar neatkarības piekritēju uzvaru. Tomēr, tā kā Parīze, atsaucoties uz Covid-19 pandēmiju, noteica virkni ierobežojumu, kā arī radīja citas problēmas neatkarības piekritējiem, pēdējie referendumu boikotēja. Dalība tajā bija 40%, no kuriem tikai 3% nobalsoja par neatkarību.

Pēdējo referendumu neatkarības piekritēji arī uzskata par neīstu un prasa to atkārtot, tikai šoreiz jau bez ierobežojumiem. Parīze to darīt acīmredzami nevēlas, lai gan pastāv ticama iespēja, ka tā beigās būs spiesta piekāpties. Šo iemeslu dēļ reakcija uz plāniem mainīt vēlēšanu sistēmu ir tik ārkārtīgi asa, un gandrīz nav šaubu, ka, gadījumā ja reforma tomēr tiks uzspiesta, Jaunkaledonija atkal atgriezīsies latenta un nebeidzama pilsoņu kara stāvoklī. Francijas prezidentam ir iespējas to novērst, tas gan nenozīmē, ka tas arī tiks izdarīts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Studēt augstskolā ir vērts

Jauniešiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību un prāto, ko darīt tālāk, racionālāka izvēle var izrādīties studēšana augstskolā. To ļauj secināt Ekonomikas ministrijas (EM) veidotās darba tirg...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē