Jāatceras, ka būtiskus ierobežojumus klātienes tirdzniecība piedzīvoja Covid-19 pandēmijas gados. Ir secināts, ka ilgtermiņa ietekme no šiem ierobežojumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē ir tāda, ka, pirmkārt, ir attīstījusies e-komercija un internetā iepērkas daudz vairāk cilvēku, nekā tas bija pirms pandēmijas, otrkārt, daudzi iedzīvotāji savus pirkumus plāno racionālāk, piemēram, joprojām uz klātienes veikaliem dodas pēc iespējas retāk un iepērkas uzreiz par lielāku summu, iegādājoties plašu nepieciešamo preču klāstu.
Diskusijās par to, vai mūsu valstī lielveikaliem būtu jāstrādā svētdienās un dažādos svētkos, nereti tiek minēta ārvalstu pieredze, taču tā ir atšķirīga. Pēc nepilna mēneša būs Ziemassvētki. Dienas savulaik veiktie novērojumi mūsu Baltijas kaimiņvalstīs liecina, ka Lietuvā ļoti izteikti bija jūtams, ka Ziemassvētki ir vispārējas brīvdienas daudzās jomās un ir ierasts, ka daudzi veikali, kā arī restorāni un tūrisma objekti tad nestrādā. Turpretī Igaunijā Ziemassvētkos daudzas durvis bija atvērtas un neradās tāds iespaids kā Lietuvā, ka cilvēki pulcējas vien mājas svinībās un baznīcās.
Kopumā privātajā biznesā gandrīz visu nosaka finansiālais izdevīgums – ja uz lielveikaliem Ziemassvētkos, citos svētkos vai svētdienās dosies niecīgs pircēju skaits, arī uzņēmumi izvērtēs, vai šiem veikaliem konkrētajā laikā strādāt ir rentabli vai arī ne. Pagaidām ap 20% no visas nedēļas pircēju plūsmas ir sestdienās, ap 15% – gan svētdienās, gan piektdienās, bet pārējās nedēļas dienās pircēju plūsma ir mazāka, skaidro tirdzniecības centra Domina Shopping direktore Dina Bunce.
Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka tad, ja lielveikali svētdienās nestrādās, Latvijas iedzīvotāji dosies uz laukiem un tur iegādāsies dažādus produktus. Taču var sanākt arī tā, ka cilvēki sestdienās lielveikalos nopirks to preču apjomu, ko līdz šim pirka arī svētdienās, bet uz laukiem dosies, ja būs papildu motivācija – draugu vai tuvinieku apmeklējums, tūrisma piedāvājums, kāds pasākums un tamlīdzīgi.