Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kapitālais remonts vai kapitālais haoss?

Saeimā ceļu uz apstiprināšanu sācis nākamā gada budžeta projekts un to pavadošie likumi. Iepriekšējo (šī gada) budžetu Kariņa (JV) vadītā valdība saņēma mantojumā, bet šis nu ir pilnībā pašu radīts. Vainu par tā nepilnībām nebūs uz ko novelt.

Ministru prezidents paudis, ka šoreiz valdība nodalījusi nodokļu politiku no budžeta veidošanas procesa. Tas gan ir tiešā pretrunā ar finanšu ministra Reira (JV) nesen Dienai teiktā, ka "cilvēki vai nu no tā kautrējas, vai vārds "politiski" ir nepopulārs, bet budžets jebkurā demokrātiskā valstī ir tikai politiski veidots dokuments. Tāpēc ir politika, tāpēc ir priekšvēlēšanu solījumi un to izpilde. Ievēlētie politiķi, ieņemot amatus, sagatavo budžetu". Un to tiešām redzējām budžeta sagatavošanas gaitā – tā dēvētā fiskālā telpa tika sadalīta nevis tām jomām, kurām visvairāk vajag, bet gan tā, lai tiek visu koalīcijas partiju pārstāvētajām ministrijām. Taču naudas, ko dalīt, arī šoreiz bija visai maz, tāpēc neapmierinātība par finansējuma trūkumu turpina skanēt no visām pusēm.

Visdīvainākais šajā kontekstā – veselības ministres taktika. Kā bija sagaidāms, medicīnas darbinieki ir ļoti nemierā, ka budžetā plānota mazāka papildu nauda viņu algām, nekā solīts. Nozares ministre, kas visu savu pilnvaru laiku bijusi medicīnas darbinieku pusē, arī tagad apliecina, ka vēl mēģinās ko glābt līdz pēdējam brīdim, tostarp izmantojot Saeimas opozīcijas atbalstu. Vai tāda rīcība vērtējama kā koalīcijas šķelšanās? Paradoksāli, bet nē. Premjers pirms nedēļas, jautāts par ministres aktivitātēm šajā ziņā, vien vēlīgi atsmaidīja, atkārtojot, ka visa budžeta nauda faktiski jau sadalīta, Saeimā nekādi pārsteigumi nav paredzēti, bet tas, ka partiju pārstāvji turpina solīt, ka centīsies ko panākt, esot vien politiska taktika. Akceptēts teātris, kā varam secināt...

Taču šī nebūt nav vienīgā izrāde šajā brīdī. Premjers runā arī par daudzajām reformām, kas uzsāktas. Finanšu sektora "kapitālais remonts", administratīvi teritoriālā reforma, tāpat reformas izglītības un veselības jomā. Nupat arī Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) paziņojis, ka iecerējis veikt publisko iepirkumu likuma "kapitālo remontu". Reformu solījumi dzirdami arī no vairākiem citiem ministriem. Ko tas atgādina? Jā, iepriekšējo valdību, kura arī bija uzsākusi reformas plašā frontē un tieši to dēļ izpelnījās vislielāko kritiku un vēlētāju neuzticēšanās balsojumu vēlēšanās. Teiksiet, ka šai valdībai nekas tāds nedraud, jo tā labāka, tai vairāk laika reformas īstenot un to labos augļus nodemonstrēt? Lai nu tā būtu. Ļoti jau negribētos, ka kapitālais remonts pārvēršas vien par kapitālo haosu. Diemžēl ir pazīmes, ka riski ir lieli šajā ziņā.

Labi, liela daļa finanšu pārmaiņu nāk "no augšas", no starptautiskajām organizācijām. Tajā pašā laikā ir arī vietēja rakstura problēma – lai pildītu daudzos koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumus, vajag daudz naudas. To plānots gūt ar nodokļu reformu. Kariņš gan saka, ka gribētu, lai tā sabiedrībai būtu nesāpīga, bet vai tā sanāks? Administratīvi teritoriālā reforma, kā rāda pieredze, negatīvi tiks uztverta ilgi. Pārējās reformas? Ja godīgi – to vietā joprojām manāma Dombrovska (JV) laika konsolidācijas pieeja – meklēt, kur vēl var samazināt, likvidēt, neizdot līdzekļus, lai tos ietaupītu kādam savam "veiksmes stāstam".

Top komentāri

Necieņa pret parlamentu
N
un spēkā esošajiem likumiem Ja es pareizi saprotu Satversmi, tad uz pirmo lasījumu valdībai ir jāatnes budžets, kas vispirms nodrošina esošo likumu izpildi un, ja kaut kas paliek pāri, tad novirza to savām politiskajām iniciatīvām. Ja gadījumā ir bijuši kaut kādi force majeure apstākļi (piemēram, ārēju apstākļu diktēs izaugsmes kritums, kas samazina nākamā gada fiskālo telpu) valdība redz, ka uz pirmo lasījumu nevar atnest budžetu, kas nodrošina esošo likumu izpildi, tad tā tādu arī nes ar atrunām, kādēļ tā to nevar izpildīt. Tad dienaskārtībā ir jautājums, ka starp lasījumiem parlaments lemj, kurš no iepriekš pieņemtajiem likumiem ir maināms (pārbīda ieviešanas termiņus, veido ieviešsanas “trepes” u.c.). Bet tad nevar būt runa par to, ka valdība, neizpildot jau spēkā esošos likumus (tostarp, Veselības finansēšanas likumu), ir novirzījusi naudu savām, likumos vēl nenostiprinātām politiskajām iniciatīvām, kā tas tiek darīts, atvēlot papildus 35 miljonus diferencētajam neapliekamajam
DNM - atbalsts aplokšņu algām
D
JKP untums – mainīt diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) augšējās robežas paaugstināšanas grafiku, kam nākamgad budžetā papildus jau ieplānotajiem 20 miljoniem JKP prasa vēl 35 miljonus. Šī pozīcija vislielāko labumu uz mājsaimniecības locekli dod personām ar pilnu darbspēju bez apgādājamajiem pēc pazīmes – neliels legālais atalgojums. Tajā pašā laikā valdība neatrod 2,5 miljonus aizbildnībā esošo bāreņu un citu bez vecāku gādības palikušo bērnu uzturnaudas palielināšanai, 27 miljonus Minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas ieviešanai (skar personas ar invaliditāti un mazo pensiju saņēmējus), kā arī neatrod līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai apsolītajā līmenī. Līdz ar to nevienlīdzība tikai pieaugs, tomēr no normālas algas legāli maksājošo darba devēju skatpunkta nepatīkamākā ir DNM un tā postošā ietekme uz ekonomikas attīstību.
Posts legālajai ekonomikai
P
DNM ietekme: 1) Pēc ekonomiskās būtības DNM ir atbalsts uzņēmējiem, kuri maksā zemu atalgojumu; 2) DNM veicina zemas pievienotās vērtības (lētā darbaspēka) ekonomikas saglabāšanai; 3) DNM dod priekšrocības “aplokšņu algu” sektoram; 4) DNM mazina to uzņēmumu konkurētspēju tirgū, kuri legāli maksā normālas algas; 5) Pretēji plaši tiražētajiem mītiem, DNM nemazina nevienlīdzību, bet pat nedaudz palielina to starp personām ar un bez apgādājamajiem. Vienīgie nodokļu instrumenti, kas mazina nevienlīdzību, ir uz speciālajām grupām - bērni, pensionāri, personas ar invaliditāti – orientētie. Tos valdības (JKP) piedāvājums neparedz apsteidzoši palielināt (tos palielinās saskaņā ar iepriekšējo grafiku – bērniem – līdz 250, pensionāriem – līdz 300, bet invalīdu speciālo atvieglojumu plānots atstāt iepriekšējā līmenī
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bēgļi kā Dāmokla zobens pār Eiropu(17)

Turcija šonedēļ sāka tās cietumos esošo džihādistu grupējuma Islāma valsts kaujinieku izsūtīšanu uz valstīm, kuru pilsoņi ir šie radikālie islāmisti. Vairākumā gadījumu tās ir vai būs Eiropas Savien...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē