Pekinas pastiprinātā interese par Arktikas esošajiem un iespējamiem kuģniecības ceļiem, kā arī bagātīgajiem derīgo izrakteņu krājumiem gan nav nekāds jaunums un vērojama jau ilgāku laika posmu. Ķīna izvērš vērienīgas ekonomiskās aktivitātes Grenlandē, cerot pēc salas iespējamās neatkarības pasludināšanas kļūt par galveno ārējo spēlētāju tajā, Ķīnas vēstniecība Islandē ir viena no daudzskaitlīgākajām šīs valsts diplomātiskajām pārstāvniecībām pasaulē, ar Ķīnas valsti saistītas kompānijas aktīvi piedalās derīgo izrakteņu ieguves projektos Krievijas Arktikā utt. Kopumā Ķīnas aktivitātes Arktikā īpaši neatšķiras no politikas vai drīzāk – ekonomiskās ekspansijas, kādu Pekina īsteno daudzos pasaules reģionos. Tomēr, tā kā reģiona valstu skaits ir neliels, notiekošais ir labi redzams visiem.
Tajā pašā laikā Arktikas valstis pret Ķīnas centieniem palielināt klātbūtni reģionā izturas ļoti piesardzīgi, tostarp pat Maskava, neraugoties uz politisko draudzību ar Pekinu un ieinteresētību Ķīnas finansējumā, konsekventi pieturas pie Krievijai nu jau tradicionālā principa neatdot ārvalstu kompānijām kontroli pār projektiem, kurus tā uzskata par stratēģiski svarīgiem.
Tomēr tagad Maskavai ir izteikts priekšlikums, no kura tai būs grūti atteikties
Krievijā Arktikas attīstīšana ir pasludināta par vienu no galvenajām valsts prioritātēm, un šajā ziņā Maskava arī apsteidz visas pārējās reģiona valstis, kopā ņemtas. Vienlaikus arktisko projektu īstenošanai ir nepieciešami gluži vai astronomiski līdzekļi, par kuriem nav skaidrs, vai tie vispār jebkad atmaksāsies. Rezultātā Krievija spēj finansēt vienlaikus tikai dažus arktiskos projektus, kas ir daudz mazāk, nekā nepieciešams Ziemeļu jūras ceļa pilnvērtīgai izveidei, nemaz nerunājot par pārējām nozarēm.
Ķīnai savukārt ir ļoti nosacīta arktiskā pieredze, kā arī trūkst reģiona apguvei nepieciešamo tehnoloģiju, toties ir iespaidīgi finanšu resursi, vēlme iekļūt Arktikā un milzīga neatlaidība, īstenojot izvirzītos mērķus. Rezultāts ir būtībā piedāvājums Krievijai finansēt Ziemeļu jūras ceļa (kas šobrīd de facto ir Krievijas iekšzemes kuģniecības maģistrāle) attīstību. Par šo jautājumu, protams, vēl ir gaidāmas ilgas un smagas sarunas, tomēr domājams, ka Maskava priekšlikumu pieņems, jo tas šķiet abpusēji izdevīgs – Ķīna varēs izmantot īsāku (un arī drošāku) kuģniecības ceļu uz Eiropu, savukārt Krievija varēs paātrināt Arktikas apguvi.
Cits jautājums ir, cik tālu sniedzas Ķīnas arktiskās ambīcijas un kas notiks pēc tam, kad Pekina šajā reģionā sajutīsies pietiekami komfortabli, lai sāktu domāt par kaut ko vairāk nekā tikai par Ziemeļu jūras (vai Polāro zīda) ceļu un līdzdalību derīgo izrakteņu ieguves projektos.
Muižnieks
GEO