Visai bieži Ķīna tiek pieminēta arī tranzīta kontekstā. Jau gadiem Satiksmes ministrijas un Latvijas dzelzceļa pārstāvji medijiem norāda, ka Krievijas kravu kritumu varētu kompensēt Ķīnas kravas, bet oktobrī satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka "Latvija iezīmēta Ķīnas jaunā Zīda ceļa kartē". Mūsu valsts Satiksmes ministrija šomēnes arī vēstīja par pirmo testa konteinervilcienu no Ķīnas uz Rīgu, un Augulis pauda, ka jāturpina darbs, lai nākotnē "varētu runāt par regulāru maršrutu starp Ķīnu un Latviju".
Vērā ņemams ir arī fakts, ka Latvija nav vienīgā Eiropas valsts, kas uzmanību pievērsusi ekonomisko attiecību stiprināšanai ar Ķīnu. Piemēram, konteinervilciens no Jivu Ķīnā uz Madridi Spānijā kursē jau labu laiku. Savukārt Portugālē pavīdējusi ideja par sadarbības ar Ķīnu stiprināšanu aviosatiksmes nozarē. To, ka Ķīnas ekonomiskā klātbūtne daudzos reģionos kļūst arvien pamanāmāka, akcentējusi arī Eiropas Komisija. Savukārt Eiropas Parlaments atgādinājis, ka Eiropas Savienība (ES) ir vērienīgākā Ķīnas tirdzniecības partnere, bet Ķīna – viena no svarīgākajām ES tirdzniecības partnerēm un lielākais importa avots, turklāt ES un Ķīnas sadarbībai ir jau iespaidīga vēsture.
Jāņem arī vērā, ka lūkošanās uz Ķīnu manāma ne tikai ES. Pēdējos mēnešos bieži tiek pieminēts Ķīnas–Baltkrievijas projekts Lielais akmens – industriālais parks, kurš attīstās netālu no Minskas un kuram varētu būt spēcīga ietekme uz tranzīta un loģistikas attīstību starptautiskā mērogā.
Kopumā ekonomiskās sadarbības ar Ķīnu stiprināšana apliecina kādu mūsdienām raksturīgu tendenci – centienus meklēt un prasmi atrast alternatīvas biznesa vidē. Šoruden Latvijas dzelzceļa jubilejai veltītajā konferencē tika akcentēts, ka aizvien būtiskākas kļūst attiecības ar Ķīnu, Baltkrieviju, Kazahstānu un citām valstīm, bet, ja dialogs ar Krieviju vājinājies, tad niša jau tāpēc brīva nepaliks. Pārliecība, ka biznesā veiksmīgi attīstās tie, kuri meklē aizvien jaunus ceļus, izskan ar vēl spēcīgāku jaudu nekā iepriekš gan Latvijā, gan citur pasaulē.
Ķīnas faktors kā alternatīva
Vārds "Ķīna" ekonomikas tematikā pēdējā laikā pamanāms bieži un regulāri. Jāatceras kaut vai tas, ka šoruden vizītē Ķīnā ar šīs valsts amatpersonām sadarbību apsprieda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, un, kā vēsta Ārlietu ministrija, kopā ar ekonomikas ministru uz Ķīnu bija devušies arī vairāk nekā 30 uzņēmēji no dažādām nozarēm – to vidū no transporta, pārtikas un juridiskās jomas. Turklāt Ķīnā šoruden noritēja Latvijas dienas, kuru mērķis saistīts ar mūsu valsts tautsaimniecības popularizēšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.