Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ko gaidām no jauniešiem?

Nesen plašas diskusijas izraisīja gan portālā TvNet publicētā intervija ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidāti Rebeku Kiršteinu (JV) Neļausim vecākajai paaudzei izlemt mūsu vietā!, gan citu gados ļoti jaunu politisko iesācēju izpausmes sociālajos medijos. (Jāpiebilst, ka Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati liecina: vidējais vecums 2019. gada EP vēlēšanu kandidātiem Latvijā ir 48,3 gadi, visjaunākajam cilvēkam, kas kandidē šajās vēlēšanās, ir 21 gads, bet visvecākajam – 79 gadi. Tā ka vecuma amplitūda ir visai plaša.)

No vienas puses, jāpriecājas, ka politika piesaista divdesmitgadniekus. Ir visai absurdi vaimanāt, ka jaunieši no Latvijas aizbrauc un cenšas saraut visas saites ar dzimteni, un vienlaikus sašust, ka jauni cilvēki iesaistās gan mūsu valsts, gan Eiropas Savienības politikā un vēlas pieņemt politiskus lēmumus. Turklāt tie vidējās un vecākās paaudzes politiķi, uzņēmēji, kā arī zinātnes, kultūras, izglītības, medicīnas un citu jomu pārstāvji, kuri domā stratēģiski, paši atzīst: tām jomām, kuras nespēj piesaistīt jaunus cilvēkus, ilgtermiņā vispār nav nākotnes. Šādā aspektā jauniešu gatavība iesaistīties politikā uzskatāma par komplimentu mūsu valsts politiskajai videi.

Taču, no otras puses, ir bezgala daudz piemēru gan politikā, gan citās jomās, kas pierāda, ka gadu skaits – vienalga, vai tas ir 20, 40 vai 80 gadu, – vien nav garants cilvēka profesionālajai kvalitātei un kopumā gudrībai.

Dzīve rāda, ka ikvienā paaudzē ir tādi cilvēki, kuru viedoklī vērts ieklausīties un kuriem var uzticēt lēmumu pieņemšanu, bet ir arī tādi cilvēki, kuri vispār nesaprot, ka "agresīvai braukšanai ar muti ir sava cena. Tu nevari visus lamāt un pēc tam teikt: eh, sēžamies un strādājam kopā", – kā to formulēja politologs, EP vēlēšanu kandidāts Ivars Ijabs intervijā SestDienai.   

Turklāt "agresīva braukšana ar muti", histēriska aurošana, citu vainošana par paša pieļautām kļūdām un domāšana kategorijās "pareizi/nepareizi" ir tās negatīvās iezīmes, kas asociējas ar cilvēkiem, kuri joprojām nav atbrīvojušies no padomju totalitārā režīma mantojuma. Ar divdesmitgadnieku paaudzes ienākšanu politikā un arī citās jomās saistās cerības tieši par to, ka mūsu sabiedrība beidzot atbrīvosies no histēriskā, agresīvā kategorisma. Turklāt, kā nesen Latvijas Vēstneša portālā norādīja publiciste Iveta Buiķe, mēs dzīvojam laikā, kurā "tam, kurš vēlas būt līderis, ir jābūt veiksmīgam starpniekam", kā arī "jāprot pārliecināt un vadīt ar maigām, diplomātiskām metodēm". Patīk tas kādam vai nepatīk, bet bez diplomātijas šodien neiztikt. Arī politikā.

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka politikai kā tādai nav ne vainas. Problēma rodas, ja politikā lien visādi citādi nekompetenti indivīdi, kas piedzīvojuši fiasko praktiskajā dzīvē.
Juzis
J
Si Latvijas vadonu “diplomatija”= divkosiba, dirsalisana, pielisana, glumums, nodeviba, politiska prostitucija...ir pedejos 30 gados iznicinajusi latviesos ticibu jebkural Latvijas “politikim”, ja tadi vispar ir bijusi pedejos 30 gados Latvija, jo visi sie darboni ir tirgoni, zagli, korumpanti, neliesi,alkatigi, kompleksiem nomakti izdzimteni tikai ne politiki. Latvija ir satriecosi zems intelekta, kulturas, moralais limenis cilvekiem, kuri Latvija ienem vadosos valsts amatus, prezidenti, ministri, deputati, ieredni....ka vispar lidz sodienai nav nonemti visi Latvijas valsts tituli kapu zaglei Vikenei? Ka par ministri var but Abrenes notirgotajs Pabriks, kurs meloja, ja Abrene netiks notirgota Krievijai, Latvija nekad nevares iestaties ES, NATO, kaut gan Igaunijai lidz sodienai nav ar Krieviju robezliguma. Ka par ministri var but pastala Vinkele, kura pazijoja, ka vinai neesot nekadas atbildibas par padomju laikos stradajusajiem cilvekiem, kuri nu jau ir pensionari?
Josis
J
Cilvēks politikā - pazudis cilvēks.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 1207

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kur skolēni, tur skolotāji?(1)

Runājot par lielākajām problēmām izglītības jomā, kā pirmā nāk prātā politiķu visbiežāk pieminētā – mazās skolas lauku reģionos, kuras neesot racionāli uzturēt, jo skolēnu maz, attiecīgi arī nepiet...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē