Ko un kā uzzinām

Skaidrs, ka interneta pieejamība ir nodrošināta visā valstī, jautājums – vai visi to lieto? Cik liela daļa sabiedrības reāli ir sasniedzama, teiksim, valsts institūcijām izsūtot informatīvo materiālu caur CSDD vai VID EDS sistēmu? Droši vien vairums, bet ne visi. Turklāt ar vienreizēju informācijas izsūtīšanu, kuras izlasīšanai ir paroļu barjeras, nepietiek – situācija mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, cilvēku informēšanai jābūt nemitīgam procesam. Un jāņem vērā, ka internets ir pārsātināts arī ar nepatiesām ziņām, paniku, sabiedrībā nedrošību sējošiem viedokļiem, – ne visi spēj izsekot paralēli arī oficiālajām un redakcijās gatavotām ziņām, ekspertu vērtējumiem, lai, tā teikt, spētu atšķirt sēklas no pelavām. Šajā ziņā izšķiroši būtisks ir ne tikai veids, kā informācija tiek nogādāta (caur internetu, televīziju, radio, avīzi), bet arī lai būtu konkrēti zināms tās sagatavotājs un lai tas būtu valsts, likumu, sabiedrības priekšā atbildīgs.

Proti, svarīgi, lai ne tikai pastāvētu dažādi mediji, bet arī lai tie gatavotu kvalitatīvu ziņu oriģinālsaturu.

Kāda ir situācija pie mums?

PBK, kas Latvijas auditorijai gatavoja vietējās ziņas krievu valodā, to vairs nedarīs. Kādreiz ļoti populārās LNT ziņas kopā ar šāda nosaukuma televīzijas kanālu aizgājušas vēsturē. Neatkarīgā Rīta Avīze pāries tikai uz digitālo formātu, tātad vairs neiznāks drukātā, vecākās paaudzes cilvēkiem daudz pieejamākā formātā. Dienas Bizness jau ir vien nedēļas žurnāla un interneta portāla formātā. Nupat uzzinājām, ka, nesaņemot adekvātu atalgojumu, darbu reģionālajā laikrakstā Latgales Laiks uzteikuši pieci žurnālisti.

Tas labi raksturo to situāciju, kas ir privāto mediju vidē, – kvalitatīva satura radīšana nes vien zaudējumus, tie, kas grib izdzīvot, kā teica kāds premjers, iet ''konsolidācijas'' ceļu.

Var patikt vai nepatikt katra medija prioritātes, kaut kādi akcenti ziņu atlasē un veidošanā, taču skaidrs ir viens – bez valsts atbalsta mazinās vismaz likuma priekšā atbildīgi Latvijā veidotas informācijas apjomi. Kas nāks vietā? Sociālajos tīklos iemestas un tiražētas baumas un viltus ziņas, kas, iespējams, radītas ārzemēs? Ziņu izstrādājumi, kas balstās pārkopētās preses relīzēs? Viedtālrunī izlasāmi dažādu portālu tekstu virsrakstu apkopojumi, kurus ''apgūstot'' cilvēkam rodas iespaids, ka visu zina?

Jācer, ka politiķiem uz to ir atbildes...