Tāpēc atsevišķu augstu prokuratūras amatpersonu kaut nejaušai saaugšanai ar vidi, pret kuru vērstas izmeklēšanas darbības, nevajadzētu kļūt par klupšanas akmeni. Piemēram, juristu aprindās tiek spriests, kā šovasar sāktās skaļās lietas ietekmēs vai neietekmēs tas, ka virsprokurora Arvīda Kalniņa topošais znots bijis prokūrists faktiski nezināmā firmā, kas, iespējams, kalpojusi kā izkārtne slavenās SIA Peltes īpašumi maksātnespējas lietā, saistībā ar ko nule vairākas ietekmīgas personas atzītas par aizdomās turētajiem. Kalniņa vadītais Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments uzrauga tieši pirmstiesas un sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanu.
Virsprokurors Dienai sola, ja nonāktu interešu konfliktā vai situācijā, kas ļauj apšaubīt viņa objektivitāti, vērsīšoties pie ģenerālprokurora ar iesniegumu par pašnoraidīšanos. Par pašu faktu, ka viena lata SIA FinLaw, iespējams, bijusi kā izkārtne un pamanījusies kļūt par Peltes īpašumu kreditoru 11,7 miljonu eiro apmērā, virsprokuroram nekādas informācijas neesot, bet viņa meitas dzīvesbiedrs skaidrojumus nesniedz.
Daļēji prokuratūras aktivizēšanās izskaidrojama ar Ekonomikas policijas un Finanšu policijas darbu, bet arī no pašas prokuratūras tvēriena atkarīga izmeklēšanas uzraudzība, pievelkot grožus vai gluži otrādi – dodot lielāku vaļu izmeklētājiem un atsevišķās epizodēs jau lemjot, vai ar izmeklētāju savāktajiem pierādījumiem pietiek apsūdzību izvirzīšanai. Šajā stadijā, kas notiek sabiedrībai un medijiem grūti izkontrolējamā, slēgtā procesā, no uzraugošo prokuroru un viņu priekšniecības attieksmes atkarīgs daudz kas.
Vienlaikus tikpat skaidrs arī cits – ja cīņa ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem aprobežosies tikai ar apsūdzībām dažiem maksātnespējas administratoriem, bet, piemēram, ne mazāk ietekmīgu nodokļu izkrāpšanā un naudas atmazgāšanā aizdomās turēto lietas tiks auklētas gadiem, nav jābrīnās, ja kāds nesenās skaļās aizturēšanas dēvēs tikai par politiskas un saimnieciskas ietekmes pārdali.
Tas, protams, nenozīmē, ka tiesībsargājošajām iestādēm būtu jāievieš kvotas, simboliski «pakratot» katra politiskā spēka sponsorus vai citādi saimnieciski un politiski ietekmīgas figūras, vēlams – pat no dažādiem organizētās noziedzības rūpaliem.
Tas nemaz nav vajadzīgs, jo nodokļu izkrāpšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju praktizē ļoti plašs uzņēmēju loks, arī shēmu apkalpotāji daudziem ir vieni un tie paši. Tāpēc šis ir brīdis, kad tiesībsargiem vajadzētu nodemonstrēt, ka izmeklēšanas aktivizēšanās skar ekonomiskos un finanšu noziegumus kā tādus, nevis tikai atsevišķas nozares, lai maksātnespējas administratoriem nerastos jautājumi, vai viņu nozares ietekmīgus spēlētājus šobrīd nepurina kampaņveidīgi, ja, piemēram, pirms vairākiem gadiem izkratīto naudas atmazgātāju būvnieku lietām atvilktnēs ļauj lēnām izčākstēt.