Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 18. marts
Ilona, Adelīna

Latvijā bez apkures neiztikt

Samērā siltā 2024./2025. gada ziema ir nodrošinājusi to, ka energoresursu tēma šoreiz netika vētraini apspriesta sociālajos tīklos. Nu jau ziema tuvojas beigām, un aptuveni pusgadu par apkuri jāuztraucas nebūs. Apkures tēmu gan nesen aktualizēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš atgādināja, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī ir aizsākta diskusija par koksnes produkcijas (malka, šķelda, briketes un tamlīdzīgi) izmantošanu apkurē.

"Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām," uzskata K. Melnis. 

Vadlīnijas par apkures veidiem tiešām nedrīkstētu tikt definētas centralizēti ES institūcijās Briselē vispirms jau tā neapstrīdamā un racionālā iemesla dēļ, ka ES dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi klimatiskie apstākļi. Dienvideiropā apkures sezonas tādā izpratnē kā Baltijā un Ziemeļvalstīs nav vispār. Atšķirīga ir arī koksnes resursu pieejamība. Piemēram, Vidusjūras salu valstī Maltā mežu rāda kā unikālu dabas objektu un kokmateriālu lietošana ir ļoti niecīga. Ziemeļeiropā vēsturiski situācija ir atšķirīga. Kokmateriālu te nav trūcis un netrūkst un ir spēcīgi iesakņojušās tradīcijas to izmantošanai apkurē un citās jomās.

Ja raugās Latvijas mērogos, tad joprojām pat Rīgā ir privātmājas un daudzdzīvokļu mājas, kurās ar malku kurināmas krāsnis ir galvenais apkures veids, un malkas apkure tiek plaši izmantota arī reģionos. 

Protams, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, daudzviet varētu ierīkot citus apkures risinājumus. Tomēr ir jādomā reāli. Ģeopolitiskā situācija un zaļā domāšana nosaka to, ka dabasgāzes lietošanas paplašināšana netiek uztverta ar sajūsmu. Lai mājsaimniecības aizstātu malkas izmantošanu apkurē ar elektrību, daudzviet nepieciešams uzlabot tehniskos risinājumus. Visticamāk, daļā mājokļu tas arī būtu reāli izdarāms un enerģētikas speciālisti zinātu, kā to paveikt, bet tas prasa centralizētu pieeju vismaz katras konkrētās pašvaldības mērogos. 

Ir jāņem vērā arī finansiālais aspekts. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju balansē uz nabadzības robežas. Daudzi piecus sešus mēnešus gadā nevar atļauties būtiski lielākus tēriņus par apkuri, kādi varētu rasties, malku aizstājot ar elektrību. Turklāt, kā pierāda smagnējā ēku siltināšanas virzība, allaž atrodas cilvēki, kuri, pat būdami turīgi, principā iebilst pret jebkādiem jauninājumiem. 

Domājot valstiskā mērogā, ir jāņem vērā arī ģeopolitiskie riski, kas nosaka to, ka ir svarīgi koncentrēties uz daudzveidīgiem energoresursu avotiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairāk gudrības, mazāk naida

Martā daudz uzmanības tiek pievērsts tam, ka pagājuši pieci gadi, kopš, sākoties kovidpandēmijai, mūsu valstī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija un līdzīgi procesi noritēja citur pasaulē.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē